Mušu dzimta (Muscidae) pieder divspārņu kārtai (Diptera) Muscoidea virsdzimtai. Mušu dzimtā ietilpst vairāk kā 4000 sugas, kas dalās vairāk kā 100 ģintīs. Vispazīstamākā muša ir istabas muša (Musca domestica). Šī muša var pārnēsāt daudzu infekcijas slimību (vēdertīfa, paratīfa, dizentērijas, holeras, tuberkulozes, liesas sērgas) ierosinātājus. Latvijā mušu dzimta ir maz pētīta, bet to sugu skaits varētu būt apmēram 450[1].
Mušas pēc saviem ieradumiem var būt ļoti dažādas; gan plēsīgas, gan asinssūcējas, gan maitēdājas vai tās barojas no augu sulām vai dzīvnieku mēsliem. Mušām var būt dažādi apetītes uzbudinātāji, kā, piemēram, cukurs, sviedri vai asinis. Mušu kāpuri var attīstīties ļoti dažādās vietās atkarībā no sugas. Tās var būt dažādi augi, pūstoši augi un atkritumi, mitra vai sausa zeme, dažādu putnu vai kukaiņu ligzdas, tīrs ūdens, ekskrementi vai maita.
