Man ir jāgatavojas mašīnas tehniskajai skatei. Izmisīgi cenšos sadabūt visu kas nepieciešams. Jūs jau zinat, ka pie mums tas viss notiek pēdejā mirklī. Tā, tā esmu jau dabūjis medicīnisko aptieciņu no savu drauga, - aptieciņu jau esmu dabūjis. Vēl man vajag ugunsdzēšamo aparātu. Visiem darba kolēģiem un kaimiņiem jau esmu izprašņājies - nav. Kas ir ar tiem ugunsdzēšamajiem - kādēļ nevienam nav? Nu kur lai viņu dabūn? Bez viņa nekā,- skati nevar iziet. Šodien man pēdejā diena un rīt bez skates braukt ai kā negribas. Nu kam ir patīkami maksāt sodus tad, ja noķer? Ēē, kas tad tas. Tas tak Guntis, kas pie mums kādreiz strādāja par celtnieku priekšnieku.
Man ir jāgatavojas mašīnas tehniskajai skatei. Izmisīgi cenšos sadabūt visu kas nepieciešams. Jūs jau zinat, ka pie mums tas viss notiek pēdejā mirklī. Tā, tā esmu jau dabūjis medicīnisko aptieciņu no savu drauga, - aptieciņu jau esmu dabūjis. Vēl man vajag ugunsdzēšamo aparātu. Visiem darba kolēģiem un kaimiņiem jau esmu izprašņājies - nav. Kas ir ar tiem ugunsdzēšamajiem - kādēļ nevienam nav? Nu kur lai viņu dabūn? Bez viņa nekā,- skati nevar iziet. Šodien man pēdejā diena un rīt bez skates braukt ai kā negribas. Nu kam ir patīkami maksāt sodus tad, ja noķer? Ēē, kas tad tas. Tas tak Guntis, kas pie mums kādreiz strādāja par celtnieku priekšnieku.
- Sveiks vecīt, kā labi sokas? - Nu Tu jau zini, ka tagad strādāju skolā par apsaimniekotāju. - Zinu, zinu,- piekrītoši pamāju ar galvu. �Paklau, vai tavam bembim nav ugunsdzēšamais aparāts? -es lūdzošām acīm izmisīgi skatījos viņā. - Nav gan,- viņš noplāta rokas. -Tu nezini kam varētu būt? Es savus kaimiņus un darbkolēģus jau izprašņāju - nu nav nevienam. -Zinu gan, man skolā ir. - Nu re!- es priecīgs iesaucos: -Tu esi mans glābiņš! Tikai ātri, man šodien pēdejā skates diena un Tu jau zini tās garās rindas.- Aši ieskrienam skolā un viņš rāda - re kur ir un termiņš arī derīgs. -Nu paklau vecīt, Tu ko ņirgājies? Kur tad es šitādu ķēmu likšu ,viņš tak neieies manā mašīnā.- - Piedod vecīt, mazāku mums skolā nav. Īsi apdomājis piekritu ņemt. -Nu Tu vismaz palīdzēsi man viņu iecelt mašīnā? �Nebēdā,- viņš uzlika draudzīgi savu silto roku man uz pleca, -re kur rukturis un re kur apakšā ratiņi. - Ak dievs! es šausmās iesaucos, un ratiņi arī. Viņš tak sver vismaz 50 kg. , - nu visus simts - viņš sacīja. Nu divatā iedabūjām mašīnā un braucu uz skati. Izložņāja mašīnas apakšu ar lukturīti rokā, nu nāks augšā pie manis.-Vai aptieciņa ir? � Ir, es atbildu. -Un ugunsdzēšamais arī ir? -Ir,ir ,- es lepni atbildu, un taisu vaļā savas mašīnas aizmugures bagāžnieku. -Kas tad tas?- tehniskais uzraugs pastūmis savas smalkās brillītes ar rādītājpirkstu tuvāk acīm jautā. Smieklus knapi valdīdams es atbildu,- ugunsdzēsamai aparāts. -Un termiņš arī labs? -Labs, labs, izgatavotāja ražošanas gads un termiņš ir pavērsts uz augšu- es atbildu. Vai tiešām viņš noticēs, es sev jautāju. -Un jūs šitādu lielu vadājat sev līdzi, tad jau jaapstājas pie katru benzīntanku lai uzpildītu degvielu? -Vadāju, vadāju,- es piekrietoši pamāju ar galvu. -Man rūp mana drošība, negribu ļaut lai mašīna aizdegas. Garām gāja vēl divi inspektori. Kas tad tas, viņi ar pirkstiem bakstīdami ugunsdzēšamo aparātu jautāja. -Nu to es vēlos noskaidrot - atbildēja vīrs, kas ilgstoši bija skatījis manu mašīnu. -Kas tas par ugunsdzēšamo mašīnai, tas tak lielais bogatieris.Tādu, ja ieslēgtu mums visa halle būtu vienās putās, viņš muti čāpstinādams sacīja. -Liec viņam mieru,- sacīja viens no viņiem un savā starpā saskatījušies visa trijotne samirkšķinājās ar acīm. Nu visādi dīvainīši taču pa pasauli staigā.-Viss kārtībā- piekrītoši pamāja galvu mans mašīnas pētnieks. Es atgriezos, lai trijotne neredzētu ka patiesībā es smejos, � lielais bogatieris, �-ko tu neteiksi?
