- 86 gadi
- Vai Jūs varat saviem vārdiem pārstāstīt, kas tieši ar Jums notika?
- Nu es sēdēju parkā uz soliņa. Bija saulaina pavasara diena. Viss ziedēja. Putni dziedāja...
- Tuvāk lietai lūdzu!
- Kāds jauns cilvēks pienāca man klāt un apsēdās blakus
- Vai Jūs viņu pazināt?
- Nē, bet pēc izskata viņš noteikti bija draudzīgi noskaņots.
- Kas notika pēc tam?
- Viņš sāka glāstīt manu ceļgalu...
- Un Jūs viņu apturējāt?
- Nē...
- Kāpēc?
- Tā bija lieliska sajūta. Kopš mans nelaiķa vīrs nomira pirms 20 gadiem, neviens nebija glāstījis manu ceļgalu
- Kas notika tālāk?
- Viņš sāka glāstīt manas krūtis...
- Vai tad Jūs viņu apturējāt?
- Nē...
- Kāpēc nē?
- Bet kāpēc gan? Viņa glāsti bija tik maigi un lika manām asinīm riņķot straujāk un atkal justies jaunai un iekārojamai. Es gadiem ilgi nebiju tā jutusies
- Un kas notika tālāk?
- OOOOOOO, es biju tik uzbudināta, ka atgūlos uz soliņa un teicu: "Ņem mani!!!!!!!!!"
- Un viņš Jūs "paņēma"?
- Pie joda! Viņš pieleca kājās un nokliedzās: APRIL, APRIL, vecā muļķe!!!!
...un tad es to sīko perdeli nošāvu...
