Tu par kaut ko smejies, bet draugs nesmejas. Tavs tēvs/māte smejas, bet tu nē. Kāpec? Vai humors ir, tas kas izraisa smieklus? Varbūt tas ir kaut kas cits?
Rakstnieki, ārsti, psihologi un satīriķi par šo jautājumu ir sarakstījuši daudz grāmatu, bet joprojām nav vienota, vispāratzīta viedokļa par humoru.
Taču mēs zināt, ka ir lietas, kas vienmēr un visur izraisa smieklus. Tas ļauj mums nosaukr vismaz dažus humora veidus. Visvairāk mēs smejamies par kādu asprātību. - trāpīgi lietotu humoristisku apzimējumu vai dzēlīgu frāzi, izteicienu. Tāpat mums liek smieties negaidīti pārsteigumi. Smieklus var izraisīt farss (joks vai t.m.l., kas nonācis jau galējībās) vai arī ākstīgs izlēciens. Tā, piemeram, iekrītot ar seju tortē vai iekāpjot veļas kastē, cilvēks nokļus smieklīgā situācijā, un mēs smejamies par to. Sasmīdināt var arī vārdi spēles, piemēram, ko es atceros no mazotnes - "Tupi pele uz akmeņa" - jāsaka ļoti ātri un jātkārto vairākas reizes! 
Mēs smejamies par parodījām. Mums liek smieties cilvēks, kas labi atdarina citus cilvēkus. Mēs smejamies, tiklīdz izdzirdam parodētaja balsi. Tā var būt vesela luga vai uzvedums, kas veidots parodijas žanrā par kādiem zināmiem cilvēkiem. Tas arī mūs smīdina.
Satīra ir humora forma, kuru imantojuši daudzi autori, lai parādītu absurdas dzīves parādības. Lai kaut ko pastāstītu ar humoru, mēs notikušo vai nu samazinām (lilota) vai pārspīlējam (hiperbola).
Vēl ir ironija un sarkasms, kolietojam mēs paši vai arī kāds cits, runājot ar vai par mums. Kā redzi, humors izpaužas dažādās formās, un mēs varam to izbaudīt visdažādākājās situācijās un veidos.
- mana seja lasot