Cilvēkiem laiku laikos vienmēr ir patikuši joki. Tie tikuši stāstīti no mutes mutē un visādas to interpretācijas izveidojušās. Droši vien arī līdz mūdienām ir kas atnācis un pārveidots.
Tad nu došu jums iespēju palasīt jokus, smieklīgus dzīves atgadījumus, par kuriem agrāk uzjautrinājās. :)
Vilcienā kādas resnas kundzes dēļ vairākiem pasažieriem bij jāsaspiežas, lai kundzei iznāktu vieta. Viens no cietušajiem pasažieriem sacījis uz otru: "Es nezināju, ka vilcienā vadā apkārt arī elefantus". Kundze viņam domīgi teikusi: "Jā, mīļais, gadās jau vilcienā tāpat kā zvēru dārzā: visādi kustoņi, no elefanta līdz ēzeļam".
Kārklu vāciete. (Par kārklu vāciešiem agrāk saukāja latviešus, kas centās pārtaisīties par vāciešiem)
Rīgā skolota meita aizbraukusi uz laukiem ciemos un katrā ziņā gribējusi izlikties, ka Rīgā runājusi tikai vāciski un tādēl savu mātes valodu jau aizmirsusi. Tā ieraudzījusi grābekli un prasījusi: "Mammiņ, vas ist das für Gribel, Grabel?" Māte nedabūjusi ne atjēgties, kad meita nejauši uzkāpusi uz grābekļa zariem un sāpēs iekliegusies: "Ak, tu, nolādētais grābeklis!"
Kādam čigānam jaiet dienestā. Pirms promiešanas viņš mierina sievu, sacīdams: "Ko kliedzi, ko brēci? Lūdzi Dievu, lai tieku jātniekos: par divām, trijām dienām būšu mājās!"
Virsnieks satiek kareivi, kam no dzeršanas sarkans deguns un prasa: "Kādēl tev tas deguns tāds sarkans?"
Kareivis atbild: "Es jau nezinu, kādēl tas deguns man tāds sarkans, jo es balto vien dzeru!"
Kāds zemnieka dēls studējis Rīgā. Uz svētkiem aizbraucis ciemā pie vecākiem, Otrā dienā sanākuši viesi. Dēls bijis iereibis, un, šņabi lejot, viņam trīcējušas rokas. Viesi domājuši, ka tas no lielās gudrības, Kāds vecs tētiņš piegājis ar glāzīti pie puiša un teicis: "Nu, iepurini, iepurini man arī, dēls!"
Uz policiju aizvests kāds čigāns, kas nozadzis zirgu. Čigāns teicis: "Mīļais cilvēk, atlaižat nabaga čigānu. Mans grēks nav liels, es tik gribēju paņemt pakavu, bet vai es vainīgs, ka tas zirgs bij pienaglots tur klāt. Es viņu nevarēju noplēst un paņēmu abus."
Kāds nerrs izlūdzies ķēniņam, lai tas viņu ieceļ par mušu karali. Ķēniņš to iecēlis arī, bet ne uz ilgu laiku, jo līdz ko viņam uzsēdusies kāda muša, nerrs sitis ar lielu pātagu, teikdams: "Es sodu savus pavalstniekus!"
Tas bijis kādā rekrūšu ņemšanā. Rekrūšus pārbaudījuši ārsti. Gadījies kāds stiprs puisis, kas izdomājis viltību, kā lai viņš tiktu no kara dienesta brīvs. Viņš saliecis labās rokas rādītāja pirktu, un teicis, ka to esot kādreiz pārcirtis un tagad vairs nevarot locīt. Ārsti visādi izlocījuši pirkstu, bet puisis bijis stiprs un noturējis to tāpat saliektu. Tad gadījies kāds apķērīgs ārsts. Tas prasījis: "Sakat, kāds jums tas pirksts bija pirms pārciršanas?" - "Tāds", - atteicis jauneklis un parādījis atliektu pirkstu.
Klejojošie kareiviji.
Saimniece pašreiz izcepusi plāceņus, kad ienāk istabā kāds zaldāts (tas bijis krievu laikos). Saimniecei jāiet pagalmā, bet bail, ka zaldāts nepaņem kādu plāceni. viņa grib plāceņus saskaitīt, bet tālāk par 2 skaitīt neprot. Beidzot iešaujas galvā laba doma, saskaitīt pa pāriem: "Viens pāris, otrs pāris, vēl pāris, vēlviens pāris un vēl viens pāris, ā - viens lieks - labi." Saimniece iziet laukā, bet zaldāts pie sevis nosaka: "Soldat ņe durak" (zaldāts nav muļķis), un pabāž divus plāceņus zem mēteļa. Ienāk saimniece un skaita: "Viens pāris, otrs pāris, vēl pāris, vēl viens pāris, un viens lieks!" Vot, labs zaldātiņš, ka neņēmi. Še tev par to viens!
Apkārtnes mācības stundā.
Kāds skolotājs jautājis saviem skolniekiem: sak', kurš gan zinot, kad ņemot āboļus no ābelēm? "Kad saimnieka dusmīgais suns ir pie ķēdes piesiets!" atbildējis pašapzinīgs skolēns.
Zaldati(krievu) macibas iet pa lauku kjede un malejam sanak iet pa kadas vecenes mazdarzinju.Shii izskrien no majas, nostajas iespiedusi rokas sanos un blauj- ko tu krievs bradajesh pa maniem pupiem ?!
