Kas galu galā notika ar vēstuli? Neticami, bet tā tika nogādāta adresātam. Tiesa, nedaudz bojātā veidā - tai bija noplēsts stūris ar "dzeramnaudu". Savukārt "markas monētas" bija savā vietā. Tātad eksperiments izdevies, turklāt ietaupot markas cenu.
Pastam, protams, nebūtu jāķēpājas knibinot nost pielīmētās monētas, bet vispār varētu izdomāt kādu vienkāršāku veidu kā apmaksāt vēstuļu sūtīšanu. Daudzi noslinko sūtīt vēstules tieši tā iemesla dēļ, ka ir kaut kur jādodas pirkt pastmarkas. Varētu taču novienkāršot šo procesu. Piemēram, apmaksāt internetā un saņemt apstiprinošu svītru kodu, kuru jāuzdrukā uz aploksnes. Es noteikti sūtītu daudz vairāk vēstules, ja nebūtu jāskrien uz pastu/kiosku pēc markām, turklāt bez mazākās nojausmas cik tieši dārgas ir vajadzīgas izvēlētajam galamērķim.
hii labs!
