Ārstu stāsti par padumjiem pacientiem 6. daļa1

Man nācās ārstēt vīrieti, kurš centās draugiem pierādīt, ka viņš ir imūns pret indīgo efeju, tādēl viņš to ieēda... Lieki teikt, ka viņam aizpampa rīkle. Bet viņš izdzīvoja.

Man bija pacients, kuram sākās lēkmes parazitozes dēļ. Viņam bija arī psihiskas kaites un viņš nodarbojās ar pašārstēšanos dzerot tīrīšanas šķīdumus. No tiem viņam palika vēl sliktāk un lēkmes saasinājās. viņš nolēma, ka palīdz un dzēra vēl....

Man bija pacients ar caureju. Šķidrums bija dzeltens. Pacients bija svēti pārliecināts, ka caurulītes viņa ķermenī ir sajaukušās vietām un, ka tagad viņš čurā caur dibenu.

Es iztaujāju pacientu par viņa medicīnisko vēsturi : ''Vai jums ir bijušas sirdslēkmes?''

''Jā, kādas 20.''

Es biju šokā: ''20 sirdslēkmes??''

''Jap.''

''Vai esat griezies pie ārsta, pie kardiologa?''

''Nē, es neko nedaru. Mana sieva ir masāžas terapiste un kad sāka sirdslēkme, viņa pamasē dažus punktus un tā pāriet.''

''Uhhh... labi... un kāda ir sajūta, kad jums ir sirdslēkme?''

''Es tās neatceros. Mana sieva stāsta, ka es nokrītot zemē un sākot raustīties un man pa muti nākot putas. Viņa mani sāk masēt un pēc dažām minūtēm lēkme beidzas.''

Lieki teikt, ka pacientam tika diagnosticēta epilepsija.

Pie manis atnāca vīrietis, kurš bija drošs, ka viņam ir krūts vēzis. Pēc kaudzes jautājumu lūdzu viņu novilkt kreklu, lai varētu iztaustīt bumbuli. Pēc dažām sekundēm atbildēju viņam: ''Ser, tā ir jūsu riba!''

Viņš man nikni atbildēja, ka ja tā ir riba, tad kādēļ tik ļoti sāp un tur viss ir sarkans? ''Ser, jūs dienām ilgi masējat un kasāt to vietu. Jūs pats sev esat bojājis audus šajā vietā.''

Nekad neesmu redzējis nevienu tik ātri izskrienam no apskates telpas.