Čau, čau! Es gribu pastāstīt savas draudzenes apkaunojošo stāstiņu, par viņas iepirkšanos grāmatnīcā...
Nu lab bija tā: Mana draudzene - sauksim viņu par Nikolu (nav īstais vārds)- dzimšanasdienā vai vārdadienā saņēma naudu (aptuveni 25 eiro) un aizgāja uz rozes grāmatnīcu. Tur viņa nopirka grāmatas - ''Greja 50 nokrāsas'' un vēl tās otro daļu. Es varu tikai iedomāties, kā uz viņu paskatījās pārdevēja, jo Nikolai bija tikai 12 gadu. Viņa taču nezināja par ko ir tās grāmatas un vot aizgāja mājās, paspēja man izlielīties par grāmatām un tad mammai uz darbu piezvanīja, lai pateiktu, ka bija pilsētā un nopirka tās grāmatas. Varat iedomāties kā viņas mamma sāka bļaustīties. 
Beigās sanāca tā, ka Nikolas mamma lika aiznest tās grāmatas atpakaļ uz veikalu un pati mamma izlamāja pārdevēju. 
kāda starpība par ko ir grāmata, ja bērns lasa tad lai lasa. Un kāpēc gan lai nevarētu lasīt tādus stāstus? Zīdainim esot varēja lasīt pasakas kur vilkus uzšķērda un apeda dzīvas večiņas un tagad nevaretu lasit kaut ko reālāku..
