Anekdotes. Piektā daļa.5
Sieva lūdz vīram aiziet uz veikalu pēc cigaretēm. Vīrs aiziet uz veikalu un secina, ka tas ir slēgts, tāpēc viņš nolemj doties uz blakus esošo bāru, kurā ir cigarešu automāts. Bārā viņš ierauga skaistu sievieti un sāk ar viņu runāt. Pēc pāris aliņiem viņi attopas viņas dzīvoklī. Pēc nelielām izpriecām viņš saprot, ka pulkstenis ir trīs naktī. ‘’Mana sieva mani nogalinās! Tev ir krīts?’’ Sieviete viņam iedod talka krītu, kuru viņš iesmērē rokās, un dodas mājās. Sieva viņu gaida uz lieveņa un jautā: ‘’Kur tu biji?’’ ‘’Mīļā, es devos uz veikalu, kā jau tu man liki, taču tas bija slēgts. Devos uz bāru, jo tur ir cigarešu automāts. Ieraudzīju vienu skaistu skuķi, nedaudz iedzērām, viena lieta noveda pie otras, un attapāmies pie viņas gultā.’’ ‘’Ak tā? Parādi rokas!’’ Viņa paskatās uz vīra ar krītu nosmērētajām rokām un saka: ‘’Melis! Atkal jau biji spēlēt boulingu!’’
Zobārsts elektriķis un galdnieks nolemj izjokot savu draugu viņa kāzu naktī. Galdnieks: ‘’Es no viņa gultas izņemšu dažas skrūves, lai tad, kad viņi izbauda kāzu nakti, gulta saplīstu.’’ Elektriķis: ‘’Es matracim pievienošu dažus vadus, lai viņi jūt kārtīgu karstumu, kamēr izpriecājas.’’ ‘’Tās, protams, ir labas idejas,’’ saka zobārsts, ‘’bet mans joks viņam būs pamatīgs pārsteigums.’’ Nākamajā dienā jaunais vīrs satiek draugus un saka: ‘’Apsveicu jūs ar to, ka panācāt, ka mana gulta sabrūk un ka vadi uzkarsē matraci, bet es piekaušu to, kurš no jums masāžas eļļā iejauca novokaīnu (viela, ko lieto medicīnā, lai panāktu kādas ķermeņa daļas pilnīgu nejutību).
Džons: ‘’Es ar savu sievu nebiju gulējis, kamēr nebijām precējušies. Un kā ir ar tevi?’’
Bobs: ‘’Neesmu pārliecināts. Kāds bija tavas sievas pirmslaulību uzvārds?’’
Vīrs: ‘’Tu manā dzīvē ienesi reliģiju.’’
Sieva: ‘’Tiešām? Kā?’’
Vīrs: ‘’Pirms satiku tevi, es ellei neticēju.’’
Tims un Betija ceļā uz savu kāzu ceremoniju nokļūst nelaimes gadījumā un nomirst. Paradīzē viņi svētajam Pēterim jautā, vai viņi tik un tā var būt precējušies. ‘’Noskaidrošu, vai tas ir iespējams. Gaidiet šeit, kamēr es atgriezīšos!’’ Pēc sešiem mēnešiem svētais Pēteris atgriežas un saka: ‘’Jā, jūs varat būt precējušies.’’ Pāris jautā: ‘’Tā kā mēs pavadījām tik ilgu laiku, gaidot atbildi, mums jāzina, vai, ja viss neies pārāk gludi, mēs varēsim izšķirties.’’ Svētais Pēteris atbild: ‘’Man vajadzēja sešus mēnešus, lai šeit – Paradīzē – atrastu mācītāju. Kā jums šķiet, cik ilgu laiku man vajadzēs, lai atrastu šeit juristu?’’