Ķīniešu zinātnieki apgalvo, ka viņiem izdevies izstrādāt tehnoloģiju tāda zemūdens transportlīdzekļa radīšanai, kas spētu attīstīt virsskaņas ātrumu, ceļu no Šanhajas uz Sanfrancisko veicot mazāk kā divu stundu laikā.
virsskaņas zemūdene4
Zināms, ka objekti ūdenī sastopas ar daudz lielāku pretestību nekā gaisā, kas savukārt nozīmē, ka iegremdēta laiva vai ierocis nekad nespētu pārvietoties, piemēram, reaktīvās lidmašīnas ātrumā. Tomēr padomju zinātnieki pagājušā gadsimta vidū nāca klajā ar veidu, kā šo pretestību mazināt – viņi torpēdu "ievietoja" gaisa burbulī, un, pateicoties procesam, kuru sauc par superkavitāciju, tapa "Шквал", kas spēja attīstīt daudz lielāku ātrumu nekā citas tā laika torpēdas – 379 kilometrus stundā.
Ķīniešu zinātnieku komanda ar inženierzinātņu profesoru Li Fenčeņu priekšgalā pēc līdzīga principa nu plāno radīt zemūdens ātrgaitas transportlīdzekli.
Lai radītu nepieciešamo gaisa burbuļa "ietvaru", šādu zemūdeni būtu nepieciešams palaist ar ātrumu ap 100 kilometri stundā. Tāpat to vajadzētu aprīkot ar īpašu stūres sistēmu, jo klasiskā kuģa stūre būtu neefektīva – tā atrastos gaisa burbuļa iekšpusē un ūdeni nemaz neskartu. Risinājums šīm problēmām rasts, izmantojot tā dēvēto šķidro membrānu, kas klātu zemūdenes korpusu un ļautu tai sasniegt superkavitācijai nepieciešamo ātrumu, kā arī atvieglotu manevrēšanu.
Kombinējot šķidro membrānu tehnoloģiju un superkavitāciju, mēs spējam ievērojami vienkāršot palaišanu, kā arī atvieglot manevrēšanu." Rezultātā esot iespējams radīt zemūdens transportlīdzekli, kas spētu sasniegt skaņas ātrumu ūdenī - aptuveni 5 400 kilometrus stundā – un, piemēram, šķērsot Kluso okeānu nepilnās divās stundās.
Šādu tehnoloģiju, domājams, varētu izmantot arī citiem nolūkiem. "Ja izdotos radīt peldtērpu, kas spēj saturēt daudzus sīkus gaisa burbulīšus, varētu ievērojami samazināt ūdens pretestību. Tad peldēt būtu tikpat viegli kā putnam lidināties gaisā," norāda Lī.
Patlaban gan nav plašāku ziņu par projekta attīstību, jo tas ir militāra rakstura, taču "South China Morning Post" vēsta, ka pie kā līdzīga strādā arī zinātnieki Vācijā, Irānā un ASV.