Lūpu sāpes aizdzen, ka gar lūpām 3 reiz novelk zaļo vardi un tad to palaiž vaļam. (Odzienā)
Kad cilvēks vai lops klibo, tad ap slimo kāju apsien sakaltētu čūsku. (Odzienā)
Izvilkta skabarga jānokož un tad jāsaka: "Pie suņa, pie kaķa, ne pie mana (piem., pirksta)"; kad tad noskatās, kur skabarga bija, tad vairs nesāp. (Kokn.)
Mušmiras jāiebāž pudelē, jāsapūdē un virsū jāuzlej spirts. Šīs zāles lieto pret roku tirpumu un vispārim pret reimatismu. Pret reimatismu un pārstrādātiem locekļiem der arī sekojošas zāles: jāsalasa tīruma ķirpji, jāsabāž pudelē un jāsapūdē.
Masalas ātri vien izdzen ar pienā savārītām linu un rāceņu sēklām. (Auļukalnā).
Čūsku kodumu un vispārim uzpampumu noslābina, kad uz to uzliek lubstenājus (Lingusticum levisticum). (Auļuk.). Gavēņu laikā nosista čūska jāieliek pusstopā spirta; ar šo šķidrumu apsmērē čūskas kodumu. Kodušo čūsku vajaga nosist un ar viņas galvu saspaidīt kodumu. (Startos).
Pret govju slimībām der lubstenāji (Lingusticum levisticum). (Auļuk.) Pret visādām lopu slimībām der rudzu puķes (Centaurea cyanus). (Auļuk.)
Kad acis sāp, tad izceptai maizei no apakšas jāizgriež apaļa garoza un jāuzliek uz glāzes; kad glāze apsvīst, tad ar šiem sviedriem jāapsmērē acis.
Pret iegriezumiem, iecirtumiem un tamlīdzīgiem ievainojumiem drīzumā uz vāts jāuzliek kaļķes un jātura, kamēr atlec. (Bilst.) Ālava zaru vienā pusē iegriež, izpleš un uzliek uz vainu.
Pret izsutumiem, noberzumiem, ieplīsumiem u.t.t. lieto ratu smēri. (Bilst.)
Pret caurduri der stārķa knābīšu (Geranium) tēja. (Bilst.)
Lielākus ievainojumus, ja tanīs sāk jau rasties lieka gaļa, ārstē šitā: papriekšu uzliek kaļķes, lai vāti labi izēd, tad pārmaina ar alonu, un šo pēdējo atkal ar kaļķēm u.t.t., kamēr vātī liekas gaļas vairs nav, pēc kam liek virsū dziedināmas zāles. Pret lieku gaļu un pūžņošanu der arī saldems krējums ar cukuru par sviestu sakults. (Bilst.) Saldenu krējumu uz pannas tikām cep, kamēr pieņem sviesta izskatu.
Pret dažādām vainām noder sviests, kas taisīts no pirmā piena pēc govs atnešanās. (Bilst.)
Pret augoņiem un citām vainām kā izvilcējs un iztīrītājs tiek lietots sekošais savārījums: sviests (nesālīts), dzīvie sveķi, vasks, raibās ziepes un sīpoli jāsavāra, kamēr viss paliek brūns. Uz augoņiem un apmilzumiem liek arī juku jukām ar zāli sakodītu maizi vai arī taukas cūkgaļas šķēlīti (tp.).
Uz sasprēgājumiem un plīsumiem liek ausu sviedrus (Bilst.), skābu krējumu. Lai nesūrst, āda mīkstāka paliek un dzīst, tad sasprēgājumus ieberzē ar nesālītiem taukiem. (B.) Sasprēgājušas rokas ieberž ar sveču taukiem. (Gradz.)
Tekošu jeb šūpojošu kāju kāds izārstējis ar kādu pus mārc. Nesālīta sviesta, kurā ielicis līdz 50.kap. vara naudas, kamēr sviests palicis sāļš. (Bilst.)
Pret vātīm der nesālīts sviests. (Bilst.)
Labs dziedināms līdzeklis pret lielākām vainām, kā pārcirtumiem, plīsumiem - ir skābs krējums, savārīts ar dzīviem sveķiem.
Uztūkumi jeb uzpampumi jāapsmērē ar terpentīnu vai arī uz tiem jāsien atmiekšķēts māls. (Gradz.)
Lai līķis vasaras laikā nepaliktu melns (nepieņemtu zemu krāsu), tad tas jāuzliek uz velēnām un dzelzs. (Auļuk.)
Izsutušos pirkstos jāpietin lupatiņas, tad pirkstu starpas izplešas platākas un drīzāki izveseļojas. Uz pirkstu izsutušām vietām uzliek sakošļātu skābu rudzu maizi vai apkaisa ar rudzu miltiem. (Auļuk.)
Kad vēders sāp, tad jādzer stipri sālīts ūdens. (Gradz.)
Kad ausis sāp, tad tanīs jāiebāž ģerāniju (stārķa knābīšu) lapas, vai arī: ietin melnā vilnā ķiplokus un piparus un iebāž tad ausīs. Iepilina arī matu vai kampara eļļu. (Auļuk.) Kad ausis aizkritušas un nevar dzirdēt, tad tās jādedzina, ko izdara šitā: ņem linu drēbes paplatu garenu gabaliņu, vienu pusi nosmērē ar vaskiem un tad sarullē, ka viens gals platāks iznāk un otrs šaurāks. Šauro galu iebāž ausī un pie platā gala tura aizdedzinātu skalu, tad netīrumi sakrājoties drēbē un auss paliekot tīra. (Gradz.)
Mugura sāp maizes cepējai, kad griež kukuli siltas maizes ar nazi, kamēr cita maize vēl krāsnī. (Gradz.)
Lai lopiem nepiesistos sarkanā kaite, tad gavēņa laikā jāsavāra vēl no koka nenokritušas ozola lapas ar varžu kurkuļiem un vārījums jāiedod lopiem. (Auļuk.)
Sāpošā vieta jāapspaida ar uz ceļa atrastu ratu tapu, pēc kam tā atmuguriski un bez atskaitīšanās jānomet zemē; tad sāpes tūlīt mitējas. (Auļuk.)
Kad deguns ciets, tad jāosta sadedzinātu matu dūmi. (Auļuk.)
Pret diloni der vāverenāju (vaivariņu) tēja. (Auļuk.)
Ja acī iebirst kāds gruzis, tad stipri jāšņauc tā pate nāse, kurā acī iebiris gruzis. Pret vājām acīm der brandvīns, kuru uzpilina uz lupatiņu un tad uzliek uz vājo aci.
Pret sūrajiem (ģēlem) noderot līdakas zobu pulveris, kurš ar ūdeni iedzerams. Tāpat arī smalki balti stikli (Startos).
Zobu sāpes ārstē šitā: uzmeklē Jāņa tārpiņu un ar pirkstu samīca to, visus četrus vējus piesaucot; ar to pašu pirkstu tad apspaida sāpošo zobu. (Startos)
Kašķa (kasus) smērē: jāsagrūž zirgu skābenes ar kreimu un taukiem. Derīgi arī mazgāties stiprā sarmā. (Startos).
Kad kādam drudzis un tas sapnī redz vācieti (kungu), tad drudzis aizdzenams tikai ar nelāgiem, riebīgiem dūmiem. Tā piem., dedzina uz oglēm vecas pastalas, spalvas u.c. Šajos dūmosjāstāv un tie jāieož. Bet ja slimnieks sapnī redz vērsi, tad drudzis aizdzenams tikai ar riebīgu dziru. Salej un samaisa visu, kas vien riebīgs var būt un tad dzer iekšā, - drudzis nost, kā ar roku atņemts. (Bruknā).
Kad kas samežģīts, tad jāsien "saite". Kas naktī dzimis, tādam jāsien ap slimo locekli sarkans un melns dzīpars vai dzija; kas dienā dzimis - sarkana un pelēka dzija. Sarkanā dzija nozīmē slimnieka asinis, melnā - nakti un pelēkā - dienu. (Bruknā.)
