Šāda dzinēja tipu izgudroja fanātisks inženieris vārdā Fēliks Vankels, tālajā 1929. gadā, bet teorētiski šāds dzinējs tika uzprojektēts jau 1846.gadā, tiesa gan neveiksmīgi, jo šis dzinējs nespēja izveidot pietiekamu kompresiju un nebij spējīgs labi darboties.
Savukārt Fēliksa Vankela rotordzinējs izcēlās ar to ka viņa dzinējam bija savādāki darbības principi un īpaša konstrukcija, kas novērsa visas problēmas ar kompresiju.
Šis inženieris savā darbnīcā nepārtraukti pilnveidoja savu dzinēju līdz beidzot, pēc 34 gadu pūlēm, 1958. gadā viņa dzinējs tika uzskatīts par pilnvērtīgu. pēc 2. gadiem jau tika izgatavotas 40 000 mašīnas ar rotordzinējiem, tās ražoja zem zīmola NSU.
Inženieris nomira 1988. gadā. 'Viņš savu vārdu ierakstīja autobūves vēsturē, bet pats tā arī nekad nebija sēdies pie auto stūres un braucis ar paša projektēto dzinēju. Viņa dzīves mērķis bija sava sapņa realizēšana (rotordzinēja izveide) un viņš to piepildīja.
Galvenie rotordzinēja + ir tādi ka tie ir izturīgi, spēcīgi, pie neliela tilpuma dod apskaužamu jaudu un tie ir arī ekonomiski
