Visiem mums ir pazīstami tādi indivīdi, kuru galvenais "talants" pievilkt visas iespējamās nepatikšanas.
Šādus cilvēkus sauc par neveiksmīgiem vai neveiksminiekiem. Stāsti par tādiem savādniekiem ir grāmatās un kinofilmās, tomēr zinātne līdz pēdējam brīdim neatzina jebkādu objektīvu cēloņu eksistenci, kuri varētu izsaukt mistiskus neveiksmju periodus.
Problēmu intriģētas Ellena Vissera un viņas kolēģes no Nīderlandes Groningene Augstskolas medicīniskā centra izanalizēja datus 79 rakstiskus avotus, kuros bija izpētīta ļaužu nosliece nonākt dažādos nepatīkamos starpgadījumos. Kopumā tika izstudēti 147 tūkstošu cilvēku stāsti no 15 pasaules valstīm.
Apbrīnojams liekas tas, ka ar zinātniekiem šoreiz tomēr izdevās atklāt ļaudis, pie kuriem burtiski "lipa" nelaimes. Tā, vienam no 29 cilvēkiem ir uz 50 procentiem augstāka iespēja nonākt avārijā, nekā citiem cilvēkiem.
Vissera skaidro, ka jaunais pētījums neļauj pašreiz saprast, kādas tieši to vai citu aptaujāto cilvēku īpatnības ir liktenīgas, tomēr tagad var apgalvot, ka "hroniski neveiksminieki" patiešām eksistē.
Iepriekšējie pētījumi ļāva pieņemt, ka nelaimes gadījumi biežāk uzglūn kaut kādām noteiktām ļaužu kategorijām (no dažādām riska "grupām"). Tās var būt, piemēram, bērni vai bīstamu profesiju ļaudis, naftas platformu strādnieki, militārie lidotāji utt.
Tomēr Vissera noslieci uz nelaimes gadījumiem tagad vairāk sasaista ar kaut kādām individuālām īpašībām, kuras sekmē šo savdabīgo "talantu attīstību".
Starp citu, pagājušajā gadā franču zinātnieku grupa noskaidroja, ka ar 27 procentiem dzelzceļa strādnieku nopietni nelaimes gadījumi notika daudz biežāk, nekā ar pārējiem.
Problēmu intriģētas Ellena Vissera un viņas kolēģes no Nīderlandes Groningene Augstskolas medicīniskā centra izanalizēja datus 79 rakstiskus avotus, kuros bija izpētīta ļaužu nosliece nonākt dažādos nepatīkamos starpgadījumos. Kopumā tika izstudēti 147 tūkstošu cilvēku stāsti no 15 pasaules valstīm.
Apbrīnojams liekas tas, ka ar zinātniekiem šoreiz tomēr izdevās atklāt ļaudis, pie kuriem burtiski "lipa" nelaimes. Tā, vienam no 29 cilvēkiem ir uz 50 procentiem augstāka iespēja nonākt avārijā, nekā citiem cilvēkiem.
Vissera skaidro, ka jaunais pētījums neļauj pašreiz saprast, kādas tieši to vai citu aptaujāto cilvēku īpatnības ir liktenīgas, tomēr tagad var apgalvot, ka "hroniski neveiksminieki" patiešām eksistē.
Iepriekšējie pētījumi ļāva pieņemt, ka nelaimes gadījumi biežāk uzglūn kaut kādām noteiktām ļaužu kategorijām (no dažādām riska "grupām"). Tās var būt, piemēram, bērni vai bīstamu profesiju ļaudis, naftas platformu strādnieki, militārie lidotāji utt.
Tomēr Vissera noslieci uz nelaimes gadījumiem tagad vairāk sasaista ar kaut kādām individuālām īpašībām, kuras sekmē šo savdabīgo "talantu attīstību".
Starp citu, pagājušajā gadā franču zinātnieku grupa noskaidroja, ka ar 27 procentiem dzelzceļa strādnieku nopietni nelaimes gadījumi notika daudz biežāk, nekā ar pārējiem.
