Vakcīna pret vēzi? Kurš piegānīja atmosfēru ar skābekli un kā mēs to zinām? Kā patiesībā senie maiji atstiepa kātus?
Zinātniskie murdziņi, kas varētu būt arī patiesi.6
248
1
Izrādās, lai uzzinātu, kāpēc uz Zemes ir tik daudz skābekļa, ir jārokas vissenākajos nogulumiežos - dzelzs nogulās jūru dibenā. Zināms, ka savu pirmo attīstības posmu Zeme pavadīja bezskābekļa vidē un tad pēkšņi ne no kā skābeļa daudzums gaisā stipri palielinājies, pazeminājās temperatūra un varēja rasties dažādas dzīvības formas. Tikai no kā radās pirmās arhaiskās baktērijas - tas vēl joprojām nav zināms, bet ir noskaidroti bioloģiskie faktori, kas padarīja mūsu atmosfēru elpojamu. Izrādās pie vainas ir cianobaktērijas, kuras ir zemākie zināmie organismi, kuri nodarbojas ar fotosintēzi - ogļskābo gāzi pārvērš skābeklī. Savulaik senās jūras un okeānus apdzīvoja vien divu veidu baktērijas - šīs un metānu radošās. Gaisā bija daudz metāna un ilgi skābeklis nevarēja uzkrāties, bet tad nezināmu iemeslu dēļ metāna ražojošās baktērijas skaitā samazinājās un sākās ''skābekļa bums'', jau tolaik skābekļa daudzums gaisā sasniedza 20% (tagad ir 21%) un pagaidām tas saglabājas relatīvi nemainīgs.
Izrādās, ka senie maiji noslāpa. Burtiskā nozīmē. Analizējot ģeoloģiskos paraugus, noskaidrots, ka ap maiju civilizācijas bojāejas laiku, indiāņu apdzīvotās teritorijas cieta no nepieredzēta, ilgstoša sausuma. Dabiskās ūdenstilpnes, kuras bija nozīmīgs ūdens avots gan cilvēkiem, gan lauksaimniecībai, spēja uzkrāt vien 40% no normālā tilpuma. Tāpat pētot līķus, kuri saglabājušies no tiem laikiem, ir izsecināts, ka šie cilvēki dzīves laikā cietuši no patstāvīga ūdens trūkuma.
Reklāma
Kaķu pārnēsāts šūnu parazīts, iespējams glābs no vēža. Toxoplasma gondii ir šūnu parazīts, kuru pamatā pārnēsā kaķveidīgie dzīvnieki, bet tā bezdzimumvairošanās cikls var noritēt jebkurā siltasiņu dzīvniekā, ieskaitot cilvēku. Lēš, ka aptuveni 65% cilvēku sevī nēsā šo parazītu un veselam cilvēkam tas nekādus veselības traucējumus neizraisa. BET, izrādās, ka ''apsēstās'' šūnas darbina tos pašus imūnsistēmas mehānismus, ko vēža šūnas. Respektīvi, tiek veidoti specifiski T limfocīti (tāpēc neiesaku vienlaikus slimot ar HIV un vēzi), kuri ''piežmiedz'' gan toksoplazmas skartās šūnas, gan arī vēža šūnas. Kamēr vēzisvēl ir maziņš, šūnu piciņa vien, imūnsistēma ar to var tikt galā pati un cilvēks pat nenojautīs, ka viņa organismā bijušas kādas nelāgas izmaiņas. Un tā notiek ar katru un bieži. Tomēr gadās, ka vēzis paslīd garām un pēc tam jau tas pats spēj ietekmēt imūnsistēmu. Bet tā kā slima cilvēka organismā ievadīt dzīvu parazītu ir bīstami, ir radīts mākslīgs toksoplazmas celms, kurš organismā nespēj vairoties. Ievadot šādu celmu, imūnsistēma atkal dabū ''spērienu pa pakaļu'', iznīcina to nelielo toksoplazmas daudzumu un tad ķeras pie rīkles vēzim un piebeidz to. Vismaz ar pelēm tā notiek. Iespējams izmantot toksoplazmu, lai izveidotu individuālu vakcīnu cilvēkam, kuram tā ievadīta, toksoplazmu ievada pacienta šūnās un tad tās atgriež organismā, lai cīnītos pret konkrētiem audzējiem. Tā varot iegūt imunitāti pret ļaundabīgiem audzējiem visam mūžam.
Tev patiks šie raksti
