Zinātnes fakti, kuri tevi izglītos!22
473
0
Cik cilvēku dzīvojuši uz Zemes?
Noskaidrots, ka kopš laika, kad uz Zemes parādījās cilvēki, kopumā piedzimuši 78 miljardi šo būtņu. Patlaban, kā zināms, planētu apdzīvo septiņi milkardi, un tie ir 4 % no visiem cilvēkiem, kas jelkad dzīvojuši uz Zemes visā cilvēces pastāvēšanas vēsturē. Lai gūtu šādus secinājumus, pētnieki skaitīšanu sākuši ar laika posmu 600 000 gadu pirms mūsu ēras.
Kosmosā varēs ceļot ātrāk par gaismu
Viens no kosmiskā kuģa, ar kuru varēs ceļot Visumā ātrāk par gaismu, projekta autoriem fiziķis Herolds Vaits uzskata, ka tas būs iespējams, pateicoties tā dēvētajam izliekuma dzinējam, kas radīs laiktelpas kontinuumu izkropļojošu lauku, un tieši tas arī darbinās kuģi. Pirms dažiem gadiem Vaits nolasīja aptverošu referātu, kurā pirmo reizi iepazīstināja ar savu koncepciju saistībā ar pārvietošanos ātrāk par gaismu, bet nesen jau uzrādījis tāda kuģa modeli, kas to varētu gluži reāli īstenot. Jāpiebilst, ka Zemei tuvākā zvaigžņu sistēma Centaura Alfa atrodas 400 gaismas gadu attālumā, bet jaunā parauga kosmosa kuģis, kā pauž tā izgudrotājs, šo attlāumu spēs veikt... 14 Zemes diennakšu laikā.
Reklāma
Turpmāk palielināsies zibeņošana
Amerikāņu pētnieki secinājuši, ka turpmāk globālā klimata sasilšana izprovocēs vismaz pusotras reizes vairāk negaisu, tādējādi ievērojami pieaugs zibens parādīšanās iespēja lietus laikā. Pētnieki izveidoja 11 klimatiskos modeļus, kuros ņemts vērā nokrišņu un mākoņu daudzums un celtspēja, un tas ļāva secināt, ka temperatūras paaugstināšanās izraisa biežāku zibeņošanu. Rūpīgi izpētot visus izveidotos modeus, klimatologi secinājuši, ka vidējās temperatūras paaugstināšanās uz Zemes tikai par vienu grādu spēj izraisīt par 11 % vairāk zibeņu. Līdz 2100. gadam prognozēta vidējās temperatūras paaugstināšanās par četriem grādiem, kas tādējādi varētu par 50 % palielināt zibeņošanu negaisa laikā. Zināms, ka mūsdienās no zibens spērieniem uz Zemes katru gadu iet bojā aptuveni 24 000 cilvēku. Protams, zibens spēriens ir arī viens no galvenajiem mežu ugunsgrēku iemesliem, turklāt zibens izlādes laikā atmosfērā palielinās slāpekļa oksīdu daudzums. Globālās sasilšanas dēļ palielināsies jūtu un okeānu ūdens iztvaikošanas un atmosfēra pieaugs ūdens tvaiku koncentrācija. Bet zināms, ka ir tā: jo lielāka ir šī tvaika koncentrācija, jo intensīvāk notiek tā dēvētās dziļās konvekcijas process atmosfērā, līdz ar to pieaug zibens rašanās iespēja – atmosfēras sprādzienbīstamība ir tiešā veidā saistīta ar konvektīvo mākoņu ātrumu.
Mainās Zemes gravitācijas lauks
Vācu pētnieki secinājuši, ka globālas sasilšanas process izraisa arī Zemes gravitāccijas lauka izmaiņas, ko īpaši var izjust Antarktīdā tajās vietās, kur notiek intensīva ledāju kušana. Pētījumos izmantoti Eiropas kosmosa aģentūras pavadoņa GOCE uz Zemi nosūtītie dati par 2009. – 2012. gadu. Šos datus salīdzināja ar cita pavadoņa (GRACE) datiem, un pētniekiem izdevās izveidot pietiekami precīzu mūsu planētas gravitāācijas lauka modeli. Vērā ņemts arī tāds svarīgs faktors, ka Antarktīdas atsevišķos rajonos ir atšķirīgs atmosfēras blīvums. Noskaidrots, ka globālās sasilšanas rezultātā Arktikas un Antarktikas ledāji turpina intensīvi kust un šā procesa ātrums katru gadu palielinās trīskārt. Katru gadu izkusušā ledus kopējais apjoms ir aptuveni 125 kubikkilometri. Lūk, un tā iespaidā mainās arī visas planētas gravitācijas lauks. Ko tas īsti nozīmē un kādas varētu būt sekas, to zinātniekiem vēl nāksies noskaidrot.
Tev patiks šie raksti
ej ārstējies 
