Zaļā enerģija...7

  GALVENĀS PRIEKŠROCĪBAS
    • Ģeotermālā enerģija neveido piesārņojumu un nerada siltumnīcas efektu.
    • Šāda enerģijas stacija neaizņem daudz vietas un neietekmē apkārtējo vidi.
    • Nav nepieciešams kurināmais(fosilijas)
    GALVENIE ŠĶĒRŠĻI
    • Lielākā problēma ir tā, ka nav daudz vietu, kur varētu būvēt šādas ģeotermālās stacijas.
    • Bīstamas gāzes un minerāli var nonākt virszemē, ko būtu grūti un pat neiespējami savākt.
    • Dažreiz ģeotermālās vietas var apstāties uz kādu desmitgadi.

• netiek tērēts tāds vērtīgs energoresurss kā fosilais kurināmais

• gaisa baseinu nepiesārņo siltumnīcefekta gāzes Ekonomiskie aspekti

• zemas izmaksas – var konkurēt ar ogļu mazuta un dabas gāzes enerģiju

• zemas transporta izmaksas

• labas iespējas tehnoloģiju eksportam

• pašvaldībām lielāki ienākumi ar nodokļiem, jo biokurināmā sagatavošanā iesaistīts lielāks skaits nodarbināto

• sekmē lauksaimniecības daudzveidību un ražību Energooapgādes sistēmas

• samazinās energoresursu imports

• stabilas attīstības iespējas

• droša energoapgāde, jo biokurināmais ir vietējais energoresurss un tā piegāde nav atkarīga no politiskās situācijas ārpus valsts robežām

• lēts kurināmais elektroenerģijas ražošanai

KOĢENERĀCIJU VAR IZMANTOT:

Rūpniecībā:
ķīmiskajā rūpniecībā;
papīra un kartona rūpniecībā;
alus un spirta rūpniecībā;
cementa, ķieģeļu un keramikas izstrādājumu rūpniecībā;
pārtikas rūpniecībā;
tekstilrūpniecībā;
metālapstrādes uzņēmumos;
mašīnbūves uzņēmumos;
dārzkopības uzņēmumos un siltumnīcās;
kokapstrādes uzņēmumos.

Ēkās:
centralizētajā siltumapgādē;
viesnīcās;
slimnīcās;
atpūtas centros un peldbaseinos;
skolās;
lidostās;
supermārketos un lielos veikalos;
biroju ēkās;
individuālās mājās.

Koģenerācijas ciklā iegūto siltumenerģiju iespējams izmantot
• ūdens uzsildīšanai apkures un karstā ūdens apgādes vajadzībām;
• tvaika ražošanai;
• aukstuma ražošanai;
• tehnoloģiskajos procesos, izmantojot izplūdes gāžu siltumu.

Koģenerācijas ciklā iegūto elektroenerģiju iespējams izmantot
• pašas koģenerācijas stacijas vajadzībām – tās ražošanas procesa nodrošināšanai;
• pārpalikumu pārdodot licencētam elektroenerģijas pārvades vai sadales uzņēmumam.

Nepatīkami, ja salīdzinoši niecīga personīga labuma iegūšanas dēļ kāds dabai nodara ievērojamu postu. Nepatika pieaug divtik, ja zinām, ka posts skars ne tikai mūs, patlaban dzīvojošos cilvēkus, bet arī mūsu bērnus. Un tomēr tā notiek – gluži kā Daugavas Staburags, kas savulaik zudis visām turpmākajām paaudzēm, arī šodien viena pēc otras tiek iznīcinātas Latvijas dabas unikālās ainavas. Tas nekas, ka daudzas no tām skaitās pat aizsargājamas. Par nožēlu – tiešām tikai skaitās...

Taču daudzkārt nepatīkamāk par pašu postījumu faktu ir vērot šāda atklātībā nonākuša acīmredzama interešu konflikta attīstības gaitu, kas vairumā gadījumu ne pie kā nenoved. Grūti pateikt, kas tieši nosaka tādu vai citādu gala iznākumu, bet dažas kopsakarības, no malas vērojot šo cīņu, acīs "krīt". Visa šī "ambrāža" atgādina šaha spēli, kurā piedalās divi spēlētāji, bet matu vienmēr saņem šaha galdiņš. Rodas sajūta, ka šajā procesā ir, kas izvirza apsūdzību, bet nav, kas savāc lietiskos pierādījumus un noved procesu līdz loģiskam galam.

Kā jau noprotat, runa ir par hidroelektrostacijām uz Latvijas mazajām upēm un to īpašniekiem (parasti spēlē ar melnajiem kauliņiem), opozīciju jeb izpostīto mazo upju aizstāvjiem (baltie kauliņi) un Latvijas vienreizēji skaisto dabu (šaha galdiņš). Salīdzinājums, protams, ir simbolisks, bet samērā labi parāda nevienlīdzīgās spēles rezultātus. Turpinot salīdzinošā manierē, tos pavisam īsi varētu apkopot šādi: parasti zaudē baltie kauliņi, labākajā gadījumā tiek noslēgts neizšķirts, bet abos šajos variantos zaudētājs ir šaha galdiņš. Tikai reta spēle, varbūt pat pāris no simta, ir beigusies ar balto pilnīgu uzvaru.

Jautāsit, no kurienes šāda skepse? Atbildēšu: no dzīves. Pretstatā daudzajiem uz šobrīd aizsargājamo upju sarakstā esošajām upēm steigšus sabūvētajiem aizsprostiem, ir tikai pāris gadījumi, kad izdevies apturēt kādu no nepamatotajiem HES būvniecības projektiem.

atomelektrostacija... Kas ir labaks šis itka bistamais monstrs vai mazie HES kas ir izpostijuši LV dabu un upites, jau no briža ad viņus sāka celt...

Vai šis milzis , kurš iespejams var nodarit dabai neatgriezeniskus kaitējumus... Bet tikai IESPĒJAMS...

Protams mes visi zinām Černobiļu, bet vai zinām vel kadu avāriju atomelektrostacijas?

Un protams atceramies kura valsts cēla Černobiļas monstru...