Visiem zināms un noderīgs izgudrojums0

Vai jūs līdz šim esiet domājis, ka planieri un helikopteru ir izdomājis Leonardo da Vinči? Velti. Arābijau sāka spert pirmos soļus pretī aviācijai jau tad, kad daudzi eiropieši vēl pielūdza elku dievus.Iepazīstieties - Abass ibn Firnass (810. - 887.). Berbers, dzimis Spānijā. Kā vairums islama gudro,viņš neapmierinās tikai ar vienu nozari. Sākumā Abass apgūst matemātiku un mūziku (tolaik tā bijamatemātikas nozare), muzikāliem mērķiem konstruē metronomu, izgatavo no smiltīm stiklu (pēc tam Spānija vairs nepērk stiklu no Ēģiptes un sāk taisīt pati), kā arī pārsteidz tautu ar mehānisku "virtuālāsrealitātes" istabu, kur pie griestie spīd zvaigznes, peld mākoņi, grand pērkons un zibsnī zibens.Taču pasaules vēsturē viņš ir iegājis ar citu sasniegumu. 852. gadā ibn Firnass pārvilka koka karkasamaudumu un sekmīgi nolēca no minareta Kordovā, iegūstot tikai sīkas traumas. Šajā laikā pilsētā,ko sauca par "pasaules rotu", dzīvoja pusmiljons cilvēku, vairums no tiem bija izglītoti (pilsētā bija 70bibliotēkas). Iesdzīvotāji nekādu dižu sajūsmu par šo sasniegumu neizrādīja, tāpēc zinātnieks sākakonstruēt pilnvērtīgus spārnus.Tos viņš gatavoja ilgus gadus. 65 gadu vecumā viņš sarīkoja nāvējošu šovu: uzrāpās ar tiem kalnā pie Kordovas, piestiprinājās pie paša izstrādātā planiera un nolēca lejā. Notikušajā skatījās vairāki tūkstoši cilvēku. Par pārstegumu sanākušajiem, "mākslīgie spārni" uztvēra gaisa strāvas un aiznesaprom veco zinātnieku ar visai pieklājīgu ātrumu. Lidojums noritēja "normāli", tikai kā nolaisties ibn Firnassnebija izdomājis. Viņš uzņēma augstumu un mēģināja atgriezties starta vietā, taču viņa planierimnebija bremžu sistēmas, tāpēc izgudrotājs satikās ar zemi pilnā atrumā, iegūstot muguras traumu. Ibn Firnasa varoņdarbs tika atkārtots tikai pēc pusotra gadsimta - ar līdzīgu rezultātu, Anglijā.Mūks Eilmers nolēca no abatijas jumta, ar mākslīgajiem spārniem nolidoja virs 200 metrus un piezemējotiessalauza kāju.Pirmo kontrolējamo lidojumu ar sekmīgu nosēšanos arī veica musulmanis. 1630-tajos gados izgudrotājsAhmets Čelebi Hezafrens nolēca no Galatas torņa Stambulā (augstums 61 m) ar ādas spārniem un pārlidoja pāri Bosforam, veicot faktiski pasaulē pirmo lidojumu no Eiropas uz Āziju. Iespaidojies no šī lidojuma, sultans Murads IV apbalvoja Ahmetu ar zeltā izšūtu halātu un tūlīt pat aizsūtīja viņu uz kādutālāku provinci. Katram gadījumam, lai nelido, kur pagadās.Islama pasaulei pieder arī pirmais cilvēka lidojums kuģī ar reaktīvo dzinēju. Tas notika 1633. gadā.Par godu Murada IV meitas Dzimšanas dienai izgudrotājs Lagari Hasans Čelebi uzbūvēja pasažieruraķeti - konisku lādiņu ar pulvera kamerām un kambari pilotam. Liela pūļa klātienē Lagari iesēdāskambarī, aizdedzināja degli un raķete uzšāvās debesīs. Lidojums aptuveni ilga 20 sekundes. Degvielabeidzās 300 m augstumā.Skatītāji gaidīja, ka trakais Čelebi nogāzīsies zemē un nositīsies, bet tas pēkšņi izplēta spārnus, kasbija piestiprināti pie ķermeņa un noplanēja Bosfora ūdeņos. Sultāns apbalvoja zinātnieku ar zelta maisu un iecēla viņu par galma galveno izgudrotāju.