Oktobrī, kā ziņo ESA, tiks veikta ExoMars 2016 misija kuras laikā uz sarkanās planētas nosēdīsies zonde Schiaparelli. Un rakstā minēta vieta kur tas nolaidīsies un kādēļ pēc ESA pētnieku domām tieši šajā zonā zonde piezemēsies.
Oktobrī, kā ziņo ESA, tiks veikta ExoMars 2016 misija kuras laikā uz sarkanās planētas nosēdīsies zonde Schiaparelli. Un rakstā minēta vieta kur tas nolaidīsies un kādēļ pēc ESA pētnieku domām tieši šajā zonā zonde piezemēsies.
100x 15 kilometru lielais eliptiskais mērķis ir noteikts Dienvidu augstzemēs netālu no ekvatora robežas.Primārais mērķis šai misijai- Kopdarbs starp ESA ''Eiropas Kosmosa Aģentūra'' un Roscosmos: Izmēģināt tehnoloģijas ExoMars otrajai fāzei, un meklēt reālus pierādījumus bioloģiskiem un ģeoloģiskiem notikumiem uz Marsa
Misijas plānotāji šo teritoriju izvēlējās jo viņa ir relatīvi gluda un plakana, salīdzinot ar pārējo Marsa virsmu, kas arī padara relatīvi drožu piezemēšanās iespēju Schiaparelli zondei.Tomēr vēl interesanti ir tas, ka tieši šī vieta izrādās satur māla nosēdumus un sulfātus, kas parasti veidojas vietās kur atrodams ūdens. Kā arī foto no kosmosa arī uzrāda dažus ūdens izēstus kanālus, pārsvarā tieši Dienvidu reģiona daļā.
Daudzi no krāteriem šajā reģionā arī satur kāpu laukus, un dažādus tumšus uzkrājumus no smiltīm. Šos veidojumus visticamāk formējis vējš un smilšu vētras...
Schiaparelli galvenais uzdevums būs parādīt tādu kā priekšizpēti, kādu tieši tehnoloģiju vajadzēs lai nolaistos uz marsa virsmas, taču zonde būs arī aprīkota ar aparātiem kas spētu nomērīt vēja ātrumu, virsmas mitrumu, spiedienu un temperatūru vietā kur zonde nolaidīsies. Schiparelli arī nomērīs elektisko lauku uz Marsa, un tas spētu palīdzēt zinātniekiem labāk saprast elektrisko spēku ietekmi uz smilšu un putekļu pārvietošanu, jeb fenomenu kas izraisa smilšuvētras tuksnešos.
16 oktobrī, Schiparelli zonde atdalīsies no Mātes-kuģa. Trīs dienas vēlāk tas izmantos karstuma vairogus, izpletni, dzinējus un salaužamo struktūru lai palēlinātu kritiena ātrumu tuvojoties sestajai-minūtei pirms planētas virsmas sasniegšanas
Iespējams kāds ir dzirdējis jau par šo teritoriju, no NASA veidotās misijas. Viņu zonde arī piezemējās uz marsa, netālu no šīs zonas, pirms 12 gadiem, un izpētija 22 kilometru kāteri pagājušos piecos gados..
((Bildē var redzēt iekrāsotus laukumus, kuri apzīmē topogrāfiskos veidojumus uz marsa virsma kā piemēram sarkanais un baltais norāda Kalnu rajonus ar augstu platību, kamēr zilie un tumšie norāda zemos virsmas rajonus, kā piemēram krāterus.))
PS ir arī video pievienots kurā var apskatīt nolaišanās vietu 3D skatījumā