Vai zināji, ka, ja tev būtu milzīga mērlente, kas sāktos Zemes kodolā un stieptos līdz augstākajai virsotnei, tu neieraudzītu Everestu, bet gan kalnu otrā zemeslodes pusē – Ekvadoras vulkānu Čimboraso?
Vai tu zini, kāpēc mūsu planēta nav ideāli apaļa?3
44
0
Attēls no: en.wikipedia.org
Šajā gadījumā Čimboraso pārspēj Everestu, jo Zeme polos patiesībā ir nedaudz saspiesta. It kā cilvēks futbola bumbu ar plaukstām spiestu no augšas un apakšas. Rezultātā ekvators, kur atrodas Ekvadora, tā sakot, izspiežas uz āru. Zemeslode ir nevis ideāla sfēra, bet drīzāk nedaudz saspiesta sfēra.
Attēls no: unsplash.com
Patiesībā lielākā daļa planētu un mēnešu nav ideālas sfēras, bet gan vienā vai otrā veidā saspiestas sfēras. Kāpēc tā ir? Kāpēc, piemēram, Zeme un Mēness nav perfekti apaļi? Iemesls ir tā saucamais centrbēdzes spēks jeb uz āru virzošs spēks, kuru piedzīvo objekti, kas griežas.
Reklāma
Attēls no: unsplash.com
Rotējoša planēta piedzīvo centrbēdzes spēku. To ir iespējams novērot arī praksē. Ja tu, piemēram, griezies uz riņķi krēslā, tu izjūti no centra prom virzošo spēku, kad tavas rokas un kājas tiecas projām no centra. Ņemot vērā, ka planētas un mēneši griežas, ekvatora reģioni aizvirzās prom no centra, padarot tos it kā nedaudz saspiestus.
Labākais centrbēdzes spēka piemērs kosmosā ir pundurplanēta Haumeja. Tā atrodas Koipera jostā jeb ledus objektu “maģistrālē” aiz Neptūna orbītas. Pundurplanēta ir aptuveni Plutona izmērā, tomēr griežas tik ātri, ka ir teju olas formā.
Tev patiks šie raksti
