Šoreiz atrisināšu mūžseno jautājumu - vai tiešām mēs izmantojam tikai 10% savu smadzeņu?
To mums stāsta mārketinga triki, lai tirgotu dažādas tabletītes, kā arī senās dienās to esam dzirdējuši skolā. Bet šodien es droši varu teikt - TĀ NAV!
Šoreiz atrisināšu mūžseno jautājumu - vai tiešām mēs izmantojam tikai 10% savu smadzeņu?
To mums stāsta mārketinga triki, lai tirgotu dažādas tabletītes, kā arī senās dienās to esam dzirdējuši skolā. Bet šodien es droši varu teikt - TĀ NAV!
Ideja par 10% smadzeņu izmantošau ir tik dziļi iesakņojusies tādēl, ka tas ir kā mītisks glābiņš tam, ka pēc kādas smadzeņu traumas vai mistiskas sevis pilnveidošanas ceļā mēs varam attīstīt satriecošu potenciālu. Aplūkosim dažus faktus, kāpēc tā nebūt nav.
1. Ja mēs izmantojam tikai 10% savu smadzeņu, tad traumām daļai no smadzeņu nevajadzētu ietekmēt mūsu dzīves uztveres spējas, tomēr jebkurš neirologs Jums pateiks, ka tā viss nav.
2. Skatoties no evolūcijas attīstības perspektīvas, ir pat ļoti maz ticams, ka mēs esam attīstījuši resursus rijošu orgānu, no kura mēs izmantojam tikai 10%.
3. Smadzeņu izpētes un skanēšanas pētījumu rezultāti parāda to, ka pat tad, kad mēs guļam, neviena smadzeņu daļa pilnībā neatslēdzas.
4. Parasti ķermeņa un organisma daļas, kas netiek izmantotas, vienkārši atmirst. Tas pats attiecas arī uz smadzenēm - jebkuri neironi, ko mēs neizmantojam, sačokurojas un mirst.
5. Smadzeņu struktūra un to metaboliskie procesi arī ir tikuši sīki pētīti, līdz ar dažādām slimībām, kas skar smadzenes, tomēr nevienā no šiem pētījumiem diemžēl nav norādīts uz to, ka smadzenēm būtu kādi slēptie 90% neizmantotā potenciāla.
Šī mīta saknes ir diezgan grūti izsekot, jo ir daudz stāstu par to, kā tas varētu būt radies. Vienā no versijām ir tāda, ka Einšteins ir skaidrojis savu izcilību salīdzinājumā ar mums pārējiem mirstīgajiem ar to, ka viņš izmanto vairāk kā 10% savu smadzeņu. Lai gan izraut no konteksta un nepareizi saprasts, šis izteiciens ir iegājies sabiedrībā kā zinātniska patiesība.
Vēl kāda versija liecina par to, ka šo 10% fenomenu ir ieviesuši 1870-to gadu psiholoģijas zinātnieki, kuri piemēroja smadzenēm elektrisko strāvu, lai pārbaudītu, kuri muskuļi reaģē. Viņi konstatēja, ka daļa smadzeņu var tikt elektrizētas bez attiecīgas ķermeņa raustīšanās ,kas lika viņiem domāt, ka šīs ir neaktīvās smadzeņu daļas. Lai gan patiesibā tas nenozīmēja nereaģēšanu, vienkārši šīs daļas neatbild par kādu no muskuļiem.
Tomēr pirmo reizi literatūrā tas tika pieminēts 1940.gada reklāmā par Stellas Gibbons grāmatu - Cold Comfort Farm.
Lai nu kā, bet varbūt nākamreiz tā vietā, lai runātu par 90% neizmantoto smadzeņu potenciālu, pajautājiet kādam, kāpēc viņi izmanto tikai 10% savu smadzeņu, vai tiešām viņš tam piekritīs?
Cerams, ka mēs izmantojam savas smadzenes uz pilnu klapi, nu vismaz lielāko daļu laika... :)
Es izmantoju 100 % savu smadzeņu... domāšanai gan tikai kādu vienu... varbūt divus... pārējos - slinkošanai...
Mīts ir tiešām iesakņojies!
Bet tas, kas mums tiek mācīts neirozinātnēs, ir tas, ka izmantojam visas smadzeņu daļas, sākot ar lielajām puslodēm, līdz smadzenītēm, bet tie 10% ir tas, ko izmantojam, lai koordinētu apzinātu rīcību, kā piemēram, runu un kustību, savukārt pārējie 90% ir tie, kas atbild par to, lai visu organismu uzturētu un visi procesi noritētu bez liekas piepūles, piemēram, šobrīd mums nav jādomā par to, kā jāelpo vai norijot kumosu tagad jāizdala kuņģa skābe, lai sašķeltu produktus un veidotu barības putriņu..
Izpēti autisma gadījumus, un savantismu, kur smadzenes darbojas citādāk nekā parastajiem cilvēkiem. Arī ir pietiekami gadījumu, kur pēc smadzeņu traumes cilvēks piemēram, pamostas un prot tekoši runāt citā valodā. Šie cilvēki ir apbrīnojami, bet parastajiem cilvēkiem, vienmēr mēģinot pārniegt potenicālu, būs FAIL, jo kapacitāte būs pārsniegta. Tur vajag būt nenormālam, lai pārsniegtu smadzeņu robežas, un ģēniji arī tādi ir bijuši...
No zinātniskā viedokļa tā ir, bet kas notiek realitātē? Cik daudz patiešām gudru un spējīgu cilvēku, kas ar kaut ko ievērojamu atšķirās, ir mūsdienās? Vairums seko modelim - vidējas sekmes pamatskolā, vidējas sekmes vidusskolā, vidējas sekmes augstskolā un viduvējs darbs visas dzīves garumā, protams, ar to masu, kurai viss ir vēl zem vidējā. Pat ņemot tos ar izcilajām sekmēm - cik no tā visa tiek reāli izmantots un kāds ir tā labums, ja visi desmitnieki ir iegūti, vienkārši sagatavojoties kontroldarbam (jā, jā, zinu, tas it kā neveido jēgu, bet pamēģini atcerēties - bija tādi cilvēki klasē, kuri teorētiskajos kontroldarbos visu uzraksta šķietami izcili, bet praksē vai kaut pie sarežģītākiem piemēriem vairāk par vidēju vērtējumu izspiest nevar)?
Jā, iespējams, smadzenes darbojas uz ''pilnu jaudu'', bet ir jautājums, cik daudz no tā MĒS izmantojam? Manuprāt, tas ir lieliski saistāms ar sabiedrībā valdošo modeli, kas iekļauj sevī bara instinktu, robežu novilkšanu, sevis ieslēgšanu ''rāmjos'', valdošos stereotipus un apkārtējo spiedienu. Rezultātā mēs paši savu potenciālu apspiežam un liedzam smadzenēm radīt kaut ko nozīmīgu, jo mūsos vienmēr ir tā maldīgā robeža starp ''ko es varu'' un ''ko es NOTEIKTI nevaru''. Cik daudzi no jums ir gatavi apgalvot, ka nākotnē būs miljonāri? Noteikti daudzi atbildēs, ka tas nav iespējams, jo tā un šitā. Šajā brīdī smadzeņu reālā (nevis anatomiskā) darbība un enerģija tiek apslāpēta.
P.S. Tas ir tikai mans viedoklis un mana pieeja tam, tāpēc nav nepieciešamības pasludināt mani par gada muļķi, ja mani pieņēmumi nesakrīt ar kāda cita.
Pirms pāris dienām kkur manīju par šito, ka tas esot pārprasts pieņēmums... est tā, ka smadzenes VINLAICĪGI izmanto ap 10%... bet nevis tikai kkādus noteiktus 10% Cik tas ir patiesi - nevaru pastāstīt
pat esot komā cilvēks izmanto vairāk kā tos 10% . Savādāk nemaz nedarbotos dzīvībai svarīgās automātiskās funkcijas .
No youtubes komentārām par šo tēmu pie "dnews" bija labs komentārs - "ja domāmāka cilvēks izmanto tik 10 % tad varbūt TU arī izmanto tikai 10 %" kaut kā tā
Tāpat kā tajā filmā, ja mēs izmantotu visus 100%, tad mēs pārvērstos par USB flashku...
Līdzīgi kā "laiks", tas ir tikai veids kā izteikt enerģijas plūsmu. Daļēji saprasts izteiciens, kur nesaprastās daļas vietā ir piedomāts kaut kāds apsurds sūds klāt.
Runājot par 3. Tieši ,kad tu guļi tavās smadzenēs notiek vairāk aktivitātes,nekā tu esi nomodā. Gulēšana ir kā pieslēgšanās cilvēka otrai pasaulei,kur tavs fiziskais ķermenis atpūšas,bet tavs astrālais dodas ceļojumā.