Uzmanību, spoki, cilvēki un metāla piekritēji! Visiem, izņemot pēdējo kategoriju, varētu likties jocīgi, tas ka... Metāls patiesībā tevi ietekmē pozitīvi kā īstermiņā, tā arī ilgtermiņā? Kādā veidā? Uzzini šeit!
Uzmanību, spoki, cilvēki un metāla piekritēji! Visiem, izņemot pēdējo kategoriju, varētu likties jocīgi, tas ka... Metāls patiesībā tevi ietekmē pozitīvi kā īstermiņā, tā arī ilgtermiņā? Kādā veidā? Uzzini šeit!
Vai jums patika/patiktu dzīvot astoņdesmitajos? Es zinu, ka man patiktu! Tā bija smagā metāla ēra, tas plauka un zēla uz katra stūra līdz pat divtūkstošajiem! Vai esat izlasījuši Jāņa Joņeva 'Jelgava 94'? Pēdējais laiks!
Katrā gadījumā, daudziem tagad un vēl tad likās, ka metāls ir pati sliktākā lieta, ko var izveidot no mūzikas instrumentiem. Bieži tiek uzskatīts, ka tas slikti ietekmē psihi, līdz ar to, nē, Pēterīt, mamma tevi nevedīs uz Slayer koncertu! Taču daudzi metālisti šim vispārzināmajam mītam nepiekritīs, un tagad mūs atbalsta arī zinātne!
Nesen, Humboltas štata universitātē veiktajā pētijumā atklājās, ka agrākiem metāla piekritēji, izpildītāji un atbalstītāji ļoti ietekmējās no metāla pat vairāk kā trīsdesmit gadus vēlāk. Bet, daudziem nē-teicējiem par pārsteigumu, ietekme bija pozitīva.
Kaut arī liekas, ka metāls tikai posta visu, kur dodas, cilvēki, kuri jaunībā klausījās metālu bija tikpat labā dzīves līmenī, kā tie, kuri neklausījās. Agrākie metālisti bija pat mazākā riskā no pašnāvības, emocionālām problēmām un fiziskām sāpēm, kā arī tie nemēdza tik bieži vērsties pie psihologa ar emocionālām traumām.
Tātad- kāpēc tā? Speciālisti uzskata, ka lai gan visiem pusaudžiem patīk eksperimentēt, tie, kuri izvēlējās veikt metāla ceļu, bija tikai ieguvēji no saliedētās metālistu kopienas. Plus, agresīva mūzika spēj efektīvāk kliedēt dusmas un bēdas. Kad neirologi veica eksperimentu, lai šo teoriju pierādītu, atklājās, ka klausītāji jutās iedvesmoti un gatavi darbam, pat ja metāls bijis skumjš vai dusmīga rakstura.
Pat to visu neņemot vērā, metāls palīdz veidot kontaktu ar cilvēkiem. Labi, pārspīlēju, visa mūzika to dara. Kad tu klausies mūziku, vai dejo pie tās, smadzenes izdala dopamīnu un seratoninu, kas liek tev justies labi, un liek veidot emocionālu kontaktu ar cilvēkiem tev blakus. Metālu klausoties, tev radīsies tādas pašas dopamīna devas, kā klausoties popu, bet tā kā metāla klausītāju ir ievērojami mazāk, nekā popam, tas veido personisku atbalsta sistēmu ar cilvēkiem tev blakus.
Piemēram, Everijas universitātes veiktajā pētījumā atklājās, ka, ja cilvēkiem liek nosaukt galveno dziesmas domu, cilvēki tendē pakļauties masām, un justies atstumti un nevērtīgi, ja viņu viedoklis nesakrīt ar masu viedokli.
Varbūt, tāda maza niša un atbalsta sistēma kā metāls ir daudz labāka un izpalīdzīgāka pusaudžiem, nekā tāda, kura netieši atbalsta izslēgšanu.
Vai tāpēc tev būtu jāsāk klausīties metāls? Nē, dari kā pats vēlies, bet neliedz iespēju Pēterītim nokļūt Slayer koncertā!
Paldies, ka lasīji, ja patika- zini, kas darāms
/Skurda
Citi raksti:
http://spoki.tvnet.lv/izgudrojumi/Kas-izraisa-deja-vu-sajutu/839906
http://spoki.tvnet.lv/tribine/5-Bistamakas-vietas-kuras-tu-noteikti/839645
http://spoki.tvnet.lv/sports/Kapec-zilumi-maina-krasu/839702
Labs raksts! Pašam vairāk pie sirds iet vecāki metāla izpildītāji, kā Megadeth, Judas priest, Iron maiden, metallica un citas leģendas, kaut arī bieži patīk uzbliezt ko modernāku, kā Skyforger, Gojira, Mastodon... Žanrs nav pievīlis ar savu dažado raksturu. Katrā dziesmā ielikts darbs, un smaga doma. Metāls arī vainojams, kā viens no iemesliem, kāpēc šodien rakstu un apgūstu dažādu mūziku. Ļoti vēlētos redzēt rakstu par metāla sub-žanriem.
Klausos metālu kopš 15 gadiem, īpaši powermetalu ir arī žanri, kas man nepatīk. Metāls labi uzlādē. Popsis man drīzāk uzdzīs zajobu, es vairāk domāju visādas nicki minaj un Teilores Sviftas.
Neklausos metālu, jo grūti saprast vārdus un man nepatīk, ka uz mani kliedz. Bet par cilvēkiem gan jāpiekrīt, bieži vien šādas mūzikas fani ir laipnāki, jaukāki, mierīgāki.
Klasiskais metāls man visvairāk iet pie sirds (70-90-tie gadi) Nezinu, vai man vienīgajam tā ir, bet vislabāk metālu man patīk klausīties, braucot mašīnā....
relatīvi. Kā kultūra metālisti reti patīkami tipāži( vismaz man zināmi) ņemot vērā to ka videnē ar tādiem regulāri tesos pēc skolas, šur tur vel gredzenu atspiedumi palikuši. Mūzika kā tāda liek asinīm ātrāk ritēt, skrienot itsevišķi.
Vai es gadījumā rakstā neminēju divus universitātēs veiktus pētījumus, kuros, acīmredzot, piedalījās vairāk par manis pazītajiem sešiem metālistiem?
Ne jau viss metāls ir rūkšana vai kliegšana. Daudzi daiņo visnotaļ glīti, piemēram, King Diamond. Smagāki lēnākas versija, piemēram, norvēģu blice „Funeral" ar nedaudz sērīgo albumu „From these wounds", arī angļi „My dying bride". Vai, piemēram, dāmu vokāls „Theatre of Tragedy".
mīļumiņšušanu un ķērkšanu kā debīlajiem neklausos... Vieglais metāls gan nomierina, jo katrā dziesmā ir dziļa doma...