Vai atrasts atmiņu dzēšanas eliksīrs?41

Ilgu gadu meklējumu rezultātā neirofiziologiem izdevies spert pirmo soli atmiņu rediģēšanā - viņi ir atraduši pamatvielu, kura atbild par atmiņu. Ar speciāla preperāta palīdzību zinātniekiem izdevies apspiest tās darbību, dzēšot no atmiņas informāciju. Ar savu atklājumi viņi grib palīdzēt cilvēkiem dzēst atmiņas par fobijām, smagiem zaudējumiem un sliktiem ieradumiem, un nākotnē arī cīnīties pret vecuma sklerozi. Šādu eksperimentu pretinieki, savukārt, brīdina, ka „atmiņas eleksīrs" dažiem palīdzēs atbrīvoties no sirdsapziņas pārmetumiem un pat izprovocēs bruņošanās sacensību.

Hipotēze, ka pārdzīvotais atstāj pēdas cilvēka galvā ir zināma jau kopš Platona laikiem, kurš šo procesu salīdzināja ar zīmoga atstātu spiedumu vaska plāksnītē. 1904. gadā vācu zinātnieks Rihards Zemons izdomāja apzīmējumu šim hipotētiskam spiedumam - engramma. 1960. - 1970. gados pētnieki noskaidroja, ka pārdzīvojumi stiprina saites starp smadzeņu šūnu noteiktām savienībām - vēršoties pie jebkuras no tām - tā gluži kā pēc „piezīmju grāmatiņas" apzvana savas kolēģes un visas kopā, kā aculiecinieces, izraisa atmiņas.

Līdz 1999. gadam zinātnieki atrada 117 vielas, kuras piedalās šajā procesā, taču pašas galvenās vielas meklējumi nonāca strupceļā.
Kā vēsta „The New York Times", Bruklinas „SUNY downstate Medical Center" strādājošie Tods S. Sektors un Andrē A. Fentons atklāja, ka viela ar nosaukumu PKMzeta aktīvi darbojas smadzeņu šūnās, kad blakus esošie neironi izsauc tos pēc „piezīmju grāmatiņas". PKMzeta molekulas nostājās pirkstveidīgās grupās starp smadzeņu nostiprināmajām šūnām un paliek tur, gluži kā sargkareivji, uz nenoteiktu laika posmu.
Eksperimentējot kopā ar Andrē A. Fentonu, kurš pēta peļu un žurku atmiņu, Sektors pamanīja, ka pēc PKMzeta bloķējoša preperāta injicēšanas grauzēji acumirklī aizmirst ceļu pa jau zināmu labirintu.