Kādus 4.2 gaismas gadus tālu, atrodas planēta " Proxima B" kura potenciāli ir līdzīgākā zemei, kas atrodas ārpus mūsu saules sistēmas. Jaunie pētījumi rosina domāt, ka šī tālā planēta iespējams ir pilnībā klāta ar ūdeni.
Kādus 4.2 gaismas gadus tālu, atrodas planēta " Proxima B" kura potenciāli ir līdzīgākā zemei, kas atrodas ārpus mūsu saules sistēmas. Jaunie pētījumi rosina domāt, ka šī tālā planēta iespējams ir pilnībā klāta ar ūdeni.
Augustā, zinātnieki ar Eiropas Dienvidu Observatoriju (EDO) apstiprināja savu atklājumu - Klinšainu planētu, netālu no apdzīvojamās zonas, Proxima Centauri sistēmā- mūsu tuvākajā kaimiņzvaigznes sistēmā.
Maz gan, kas bija zināms par šo tālo planētu, un vai tā ir spējīga uzturēt dzīvības formas, taču jaunie pētījumi, kas apstiprināti "Astrophysical Journal" stāsta to, ka šī "Proxima B" ir klāta ar okeāniem, un pat iespējams vienu lielu Okeānu, kurš apņem pilnīgi visu planētu.
Proxima B ir fascinējoša planēta priekš izpētes, un ne tikai tādēļ , ka to klasificē kā zemes-līdzīgu planētu netālu no saules sistēmas. Planētas masa ir aptuveni 1.3 reiz zemes masa, un tā ir iesēdusies, ciešā orbītā ap kentaura pundurzvaigzni, attālumā , kas pielīdzināms, tam kādā atrodas Merkūrs no saules. Taču tā nav īsti problēma jo Proxima B saule "Proxima Centauri" ir 1000 reižu vājāka, kā mūsu saule " Saule", un apdzīvotības zonas šajā gadījumā tiek mērītas attālumā no tuvakās zvaigznes, kurā šķidrumi var atrasties uz planētas virsmas un neiztvaikot vai nesasalt.
Pētījumi kas tika veikti Francijas universitātē, izpildīja dažādas simulācijas lai aptvertu iespējamos rādījumus uz planētas. Un tie parādīja, ka Proxima B radiuss ir kaut kur, starp 0.94 un 1.4 reiz zemes rādiuss, kas ir vidēji 3.900 Jūdzes (6,300 KM)
Ja planētas rādiuss it tuvākais zemākajiem rādījumiem, tad planēta būs ļoti blīva, ar metālisku kodolu, kā masa varētu būt 2- 3 daļas no pašas planētas vispārējās masas. Un segts tas būtu ar klinšainu garozu. Jebkāds virsējā seguma ūdens un šīs planētas varētu būt aptuveni 0.05% no planētas kopējās masas, lidz ar ko plašie okeāni jeb okeans, kurš aptver planētu, tik tiešām var pastāvēt...
Taču ja planētas rādiuss ir tuvu lielākajam noteiktajam (8,920). Lietas iegūst vēl interesantāku skatījumu šajā scenārijā. "Šajā gadījumā "Proxima B" tiek klāta šķidrā okeānā, kura dziļums ir 200 KM " Ziņo AFP pētnieki " Taču abos gadījumos, plāna , gāzaina atmosfēra, varētu klāt šo planētu, līdzīgi kā uz zemes, Proxima B ir potenciāli apdzīvojama"
Saprotams ir viegli kļūt pacilātam par šiem rezultātiem, taču mums vajag vēl tik daudz iemācīties par šo planētu lai izdarītu galējus secinājumus. Pētnieki, bāzē savus modeļus, pieņemot ka Proxima B tiek aptverta ar plānu atmosfēru, taču mēs īsti nezinām kāda tipa ir šī atmosfēra, vai varbūt tai pat ir vairākas tādas??
Lai nu kā taču Proxima B kļūst par vienu no interesantākajām planētām ārpus solārās sistēmas .
Bet kā mēs nokļūtu tik tālu? Zemes problēmas jau negaidīs kamēr uztaisīsim kaut ko gaismas ātrumam
Grūti aizlidot un kur nu vēl izpētīt šo zemi, jo ja tur nolaistos kaut vai ūdenī kā no šīs planētas atrauties, lai atgriestos atpakaļ ? Pat negribu iedomāties, kādi plēsīgi monstri varētu dzīvot ūdenī...
Pēc dažu zinātnieku domām planēta ir vienas vienīgas klintis, pēc citu zinātnieku domām planēta ir visa pārklāta ar vienu milzīgu okeānu,pat ja patiesība ir kaut kur pa vidu, tad kur mēs tur varētu dzīvot, uz kāda klinsbuķa vai okeānā?
Jā un ja to klāj viens vienīgs okeāns, kurš ir 200 km dziļš - cik lieli tad ir viļņi tur? Kilometra augstumā?
Daudzi domā, ka ir neiespējami tik tālu aizlidot, bet nav jau bijis vajadzības. Tā ir mūsu nākotne, izdomāt, kā aizlidot tur, cita alternatīva ir sēdēt uz Zemes un gaidīt pastardienu meteorīta veidā.
"Kādus 4.2 gaismas gadus tālu ... atrodas ārpus mūsu saules sistēmas" - tas tā kā ir skaidrs, ka ārpus mūsu Saules sistēmas.
Un tomēr, 1, 4, vai 20 gaismas gadi - nav absolūti nekādas starpības mūsdienu tehnoloģijām. Reālā laikā nav sasniedzams neviens no tiem attālumiem. Cik nu vienīgi saziņa teorētiski ir iespējama.