Ne gluži mans veidots tops, tādēļ par objektivitāti, lūdzu, piekasīties Discovery žurnālistiem :)
Toties apkopojums un tulkojums ir mans, tapēc atļāvos pievienot kā oriģinālrakstu! Tops veidots vērtējot izgudrojuma oriģinalitāti, kaujas efektivitāti, lietošanu, precizitāti un kalpošanas ilgumu. Protams, par katru atsevišķi var uzcept labu rakstu, un par dažiem ganjau ir tādi, par citiem es pats mož uztaisīšu... ;)
10. vieta. M14, ASV. Pusautomātiskā vai automātiskā tipa šautene. Aptveres ietilpība - 20 patronas. Tā tika izgudrota ap 1954. gadu un tiek lietota pat vēl šodien, tiesa, ar dažām modifikācijām. Pateicoties 7.62x51mm kalibram, tā nodrošināja spēcīgu triecienu, taču arī bija viens mīnuss, kas ierobežoja tās izplatību, piem., Vjietnamas kara laikā - lielais svars (5.2 kg + munīcija). Kaut arī kā galvenā kaujas šautene, ASV bruņotajos spēkos, tā ir oficiāli aizvietota ar M16, to joprojām izmanto kā speciālistu snaiperšauteni vai arī misijās Irākā un Afganistānā, jo par spīti pavadītajiem gadiem putekļainajās noliktavās, tā darbojas teicami un vēl joprojām spēj durvis izšaut no eņģēm!
9. vieta. StG44, Vācija. Pusautomātiskā vai automātiskā tipa triecienšautene. Aptveres ietilpība - 30 patronas. 2. pasaules kara norietā kaujas notika no tuvākām distancēm un pilsētās, tādēļ vācu taktiķi vēlējās ieroci, kurš ir spēcīgāks par mašīnpistoli, taču automātiskāks par kājnieku šauteni. Rezultātā radās jauns patronu kalibrs - 7.92x33mm. Pirmais ieroča prototips saucās MP43, taču par spīti daudzsološajai tehnoloģijai, Hitlers ieroča ieviešanai nepiekrita, tāpēc to sāka ražot slepeni, reģistrējot kā mašīnpistoli, kaut arī tā bija pa visam jauna veida šautene. Mūžīgi to slēpt, protams, neizdevās, taču Hitlers saskatīja šautenes potenciālu ieviesa tās nosaukumā daļu propagandas, pārsaucot to par ''Sturmgewehr 44'', jeb tiešā tulkojumā ''vētras šauteni'', no kā arī radies apzīmējums ''triecienšautene''. To ieviesa pārāk vēlu, lai izglābtu Vāciju no zaudējuma, taču tās revolucionārais dizains kļuva par pamatu daudzām citām mūsdienu šautenēm!
8. vieta. Springfield M1903. ASV. Standarta šautene ar aizbīdņa pārlādēšanas mehānismu (bolt-action rifle). Aptveres ietilpība - 5 patronas. Karavīri šo šauteni bija iesaukuši par ''kluso nāvi'', jo upuris šāvienu vairs nedzirdēja (protams, efektīva šāviena rezultātā...). Tās pamatideja ir kopēta no vācu mauzera (līdz tam vēl tiksim), jo 19.g.s. beigās spāņu armija pie Kubas ASV spēkus sasita lupatās, izmantojot tieši mauzera tipa šautenes. Izveidojot Springfield M1903 pa savam, amerikāņi ieguva ļoti precīzu šauteni, kas spēja konkurēt ar mauzeru. ASV prezidents un šauteņu entuziasts Teodors Rūzvelts paspēja nomedīt vairāk kā 300 dzīvnieku, ar savu individuāli izgatavoto M1903. Arī paši kareivji bija sajūsmā, īpaši jūras kājnieki. Pateicoties tās precizitātei, to izmantoja pat kā speciālistu snaiperšauteni līdz 2. pasaules kara beigām!
7. vieta. Steyr AUG. Austrija. Pusautomātiskā vai automātiskā tipa triecienšautene. Aptveres ietilpība - 30 vai 42 patronas. Šī, diezgan modernā izskata triecienšautene jau tika ieviesta lietošanā 1977. gadā un tās inovatīvais ''bull pup'' dizains ar magazīnu laidnē ir pamatā daudzām citu valstu triecienšautenēm. Kā jaunums bija arī otrs vertikāls rokturis tēmēšanai, toties katra šautene ir aprīkota ar 1.5x optisko tēmekli un tai var nomainīt stobrus, sākot no parastā desanta 350mm stobra, līdz pat 621mm ložmetēja stobram ar atbalsta kājiņām priekšgalā!
6. vieta. Karabiner 98 Kurz, jeb Kar.98k. Vācija. ''Bolt action'' tipa šautene. Aptveres ietilpība - 5 patronas. Tieši 98. mauzers kalpoja par pamatu daudzām citām šautenēm - bezdūmu šaujampulveris, aizbīdņa pārlādēšanas mehānisms un 5 patronu saspraudnes tipa atvere (nevis magazīna) bija viens no iemesliem, kapēc tā kļuva par šauteņu leģendu. Arī pats Hitlers to atzina par savu mīļāko šauteni. Ironiski tas, ka britu izlukdiensta plānotajā Hitlera slepkavības atentāta galvenais ierocis būtu tieši šis, taču briti saprata, ka kara beigās pusjukušā Hitlera apsurdās pavēles sagrauj Vāciju labāk, nekā to spētu viņi paši. Šī šautene jau ir vairāk kā 100 gadus veca, taču kalpo joprojām gan kā ierocis, gan pamats citām šautenēm!
Reklāma
5. vieta. FN FAL, Beļģija. Pusautomātiskā vai automātiskā tipa šautene.Aptveres ietilpība - 20 patronas. Gluži kā M14, pateicoties 7.62x51mm kalibram, šī šautene spēj durvis iznest no eņģēm. Šo šauteni savā ekipējuma daļā ir ieviesušas aptuveni 70 valstis un tā ir ieguvusi iesauku ''brīvās pasaules roka''. Austrāliešiem tā palīdzēja Vjietnamas karā un izraēlieši, 6 dienu karā, ar to ''aizslaucīja'' Ēģiptes armiju. Interesanti tas, ka 1983. gadā Folklenas salu konfliktā, saskārās briti un argentīnieši, kuru abi spēki bija bruņoti ar FN FAL šautenēm. Tiesa, argentīnieši lietoja pilnībā automātisko versiju, kas ir prakstiski nesavaldāma, kas, iespējams, bija iemesls neveiksmei šajā konfliktā.
4. vieta. M1 Garand. ASV. Pusautomātiskā tipa šautene. Aptveres ietilpība - 8 patronas. Tiek dēvēta kā šautene, kas vinnēja 2. pasaules karu. Tās izgudrotājs ir kanādietis Džons Garands, kurš vēlējās izveidot pašpārlādējošu šauteni, līdz 1932. gadā tika izveidots prototips un 1936. gadā tā tika ieviesta ASV armijā. Pēc 5 gadiem, simtiem tūkstošu ASV kareivju devās kaujā, tieši ar M1 Garand plecā. Tās tālaika priekšrocība bija iespēja ātri izšaut 8 patronas, nemainot tēmēšanas punktu, kā tas bija jādara ar ''bolt-action'' tipa šautenēm. Tieši šis bija panākums pret japāņu ''banzai'' uzbrukumiem, kur kareivji skrēja virsū ar bajonetēm, ja ar pirmo lodi netika ievainoti (zināmā mērā, arī tā Japāna sakāva ķīniešus). Tā kļuva populāra, jo darbojās it visur. Kā mīnusu uzskatīja (pats personīgi datorspēlēs un filmās dievinu) spindzošo skaņu, ar kuru izšāvās aptvere pēc pēdējās lodes, tādējādi visi zināja, ka kareivim ir beigusies munīcija. Tiesa, vēlāk amerikāņu kareivji iemācījās pretinieku apmuļķot, tukšu aptveri metot pret akmeni vai vienkārši zemē.
3. vieta. Lee-Enfield. Lielbritānija. ''Bolt-action'' tipa šautene. Aptveres ietilpība - 10 patronas. Britu kareivji mīlēja šo šauteni, jo citas viņi nemaz nezināja. Britu impērija to bija lietojusi neskaitrāmos konfliktos un pasaules karos, un tā vienmēr sevi spēja pierādīt. Tieši vienkāršais, īsais aizbīdnis un drošā aptveres sistēma, kas neaizsprūda, bija pamats šautenes uzticamībai. Kaut arī pēc smagas sakāves Āfrikā, briti vēlējās nokopēt mauzera šautenes tehnoloģijas, sākās otrais pasaules karš un Lee-Enfield dabūja otro iespēju. Jāpiemin, ka trenēts britu kareivis varēja veikt t.s. ''trako minūti'' - 30 šāvieni minūtē, 200m attālā mērķī, un daudzi karavīri pat varēja vairāk! Līdz mūsdienām, tā ir jau saražota 17 milj. vienībās!
Reklāma
2. vieta. M16, ASV. Pusautomātiskā vai automātiskā tipa triecienšautene. Aptveres ietilpība - 20 vai 30 patronas. Tā tika izveidota kā alternatīva M14 - ar vienkāršāku gāzu pārlādes mehānismu, mazāku 5.56x45mm kalibru un plastmasas detaļām, tā bija revolūcionāra. ASV to ieviesa 1963 gadā un uzreiz tā dabūja savu pirmo pārbaudījumu - Vjietnamas karu. Pilsētās un ciemos ''melnā šautene'' sevi pierādīja labi, taču dziļos džungļos tā sāka iestrēgt, kā rezultātā daudzi kareivji zaudēja savas dzīvības. Līdz ar to tika nodrukāts speciāls M16 kopšanas buklets un visas problēmas pazuda. Par spīdi pāris neveiksmēm, to lieto aizvien un ļoti kupls skaits valstu.
1. vieta. Автомат Калашникова 47, jeb AK-47. PSRS. Nenoliedzami visatpazīstamākā un izplatītākā triecienšautene (pusautomātiska vai pilnībā automātiska). Savu popularitāti ieguvusi pateicoties vienkāršajam mehānismam, lētajām detaļām un tās nesabojājamajam darbības dizainam. 1947. gadā to izgudroja tanku seržants Mihails Kalašņikovs, atgūstoties no savainojuma austrumu frontē. Par pamatu tika ņemts StG44, tikai vienkāršots. Tieši uzticamības dēļ to izmanto plaši arī mūsdienās. Pat pēc apraksānas smiltīs, tas turpina darboties. Mēdz teikt, ka tikai pārbraucot pāri ar tanku, var sabojat AK-47. Jāpiemin, ka pirmais nopietnais militārais konflikts, kur tas tika pielietots, bija Vjietnamas karš (PSRS piegādāja AK-47 gandrīz ikvienam, kas atbalstīja sociālismu) un tas izrādījās ideāls ierocis priekš partizāniem. Arī apmācībā un kopšanā, tas ir tik vienkāršs, ka tiek uzskatīts par pirmo ieroci, kam vajadzētu piederēt bērnam (austrumos, āfrikā). Tas ir pat attēlots uz Mozambikas karoga, kā nozīmīgs palīgs revolūcijā. 1974. gadā tika izveidots arī AK-74, kas izmantoja mazākas, 5.45x39mm patronas, nevis 7.62x39mm.
