Kad mēs iedomājamies skūteri, tad pirmā doma, kas mums parasti ienāk prātā, ir mazais motocikla brālēns, kas, naski dūkdams, mūs nogādā tur, kur tas nepieciešams. Bet, kad uz skūteri paskatījās Franču armija, viņi redzēja ko citu - viņi redzēja potenciālu tanku slepkavu!
Bet visu pēc kārtas - 1950tie un 1960tie gadi nebija tie paši labākie Francijai; viņu aizjūru kolonijas vēlējas neatkarību, un tas bija tikai laika jautājums, līdz tās to sasniegs. Kā viena no šādām valstīm bija Alžīrija, kas tai laikā vel bija Francijas teritorija, bet tās cīņa par neatkarību kļuva ar vien asiņaināka. Līdz ar to Francija izskatīja jaunus un netradicionālus risinājums, lai palīdzētu saviem karavīriem saglabāt kontroli pār situāciju.
Kā viens no risinājumiem tika piedāvāti šie skūteri - TAP 150 - šos skūterus izmantotu Franču desantnieki. Doma bija tāda, ka šie skūteri tiktu izmesti no lidmašīnām vienlaicīgi ar izpletņlēcējiem, tādā veidā palielinot desanta spēku, mobilitāti un efektivitāti.
Pats skūteris bija bruņots ar M20 prettanku sistēmu, kuras raidītie lādiņi spēja caursist pat 100 mm biezas bruņas. Kas, lai arī neliekas daudz, Alžīrijas konflikta ietvaros bija pietiekoši. Šie skuteri tika izmesti no lidmašīnām pa pāriem - viens skūteris nesa prettanku ieroci, bet otrs - munīciju un statīvu ierocim.
Šāda divu cilvēku komanda varēja pārvietoties ar 65 km/h lielu ātrumu, nodrošinot šo skūteru operatoriem mobilitāti un ugunsspēku. Kopā tika saražoti ap 500 skūteru, kas nekavējoties tika izmantoti kaujas laukā. Pie tam šādi skūteri bija neticami lēti, proti, vienas vienības cena bija apmēram 450 eiro.
Par šī skūtera dizainu un projektēšanu Frančiem bija jāpateicas Enrico Piaggio, kura radītais dizains ne tikai nodrošināja karavīrus ar mobiliem skuteriem, bet pat ļāva iznīcināt tankus. Vien pāris minūšu laikā karavīri varēja sagatavot ieročus kaujai un atklāt uguni pa mērķiem.
Un kādi bija mīnusi šim ierocim? Pieļauju ka tādi bija, zinot ka francūžiem kaujās vairs diez ko negāja
