Mūsdienu zinātnē nav vienotas skaidrības, kāpēc cilvēka smadzenēs rodas/iedzimst dažādas disfunkcijas. Pats interesantākais ir tas, ka tas, ko mēs esam pieraduši saukt par neirotiskiem traucējumiem, pirms gadu tūkstošiem, iespējams, nodrošināja neticamas priekšrocības.
Smadzeņu traucējumi, kas aizsākās kā evolūcijas priekšrocības5
342
0
Bipolārie traucējumi palīdzēja pārdzīvot ziemas
Vairāk kā 3% pasaules iedzīvotāju sirgst ar bipolārajiem traucējumiem, ko pavada depresijas, mānijas, hipomānijas uzplūdi, kas var ilgt nedēļas, mēnešus un pat gadus. Kā gan bipolārie traucējumi spēja palīdzēt cilvēcei?
Ir atklāts, ka cilvēki ar sezonāliem emocionāliem traucējumiem, kas ir saistīti ar bipolārajiem traucējumiem, izrāda bioloģiskos signālus, kas saistīti ar gadalaika maiņu. Pastāv teorija, ka mūsu ziemeļu senču smadzenes izstrādāja veidu, kā mainīt garastāvokli no mānijas līdz pat depresijai; mānija saistījās ar siltām sezonām un gaismu, kamēr depresija - ar ziemu, aukstumu un tumsu. Te var vilkt paralēles ar dzīvnieku uzvedību: mānijas un ilgākas gaismas periodos tie kļūst par spēcīgiem, uzmanīgiem un ātriem medniekiem vai vācējiem, bet līdz ar ziemu dodas ziemas guļā (depresijas periods).
Obsesīvi-kompulsīvie traucējumi bija psiholoģiska imūnsistēma
Obsesīvi-kompulsīvie (angl. OCD) traucējumi pārvērš pasauli par vietu, kurā apkārtējā vide un lietas pastāvīgi ir netīras un atrodas nekārtībā; traucējumi rada arī neērtuma sajūtu, bailes un uztraukumu. Šos neirotiskos traucējumus diagnosticē apmēram tikpat bieži kā astmu. Kā gan obsesīvi-kompulsīvie traucējumi spēja palīdzēt cilvēcei?
Vienkāršāk sakot, uzmācīgā kārtības mānija un tīrīšanas rituāli ir rēgs no aizlaikiem, kad mūsu senčiem šis neirotiskais stāvoklis, iespējams, izšķīra dzīvības un nāves jautājumu. Uzskata, ka OCD evolūcijā sākotnēji ir veidojies kā aizsardzības sistēma, kas gluži vienkārši mūsu sugu uzturēja pie dzīvības, jo nācās uztraukties par tādām ikdienišķām lietām kā: „Vai šī lieta vēl joprojām ir ēdama?” „Kas tas par troksni mežā?” u.t.t. Tie no mūsu senčiem, kam bija OCD, piemēram, daudz vieglāk sajuta riebumu – tas palīdzēja viņiem atturēties no lipīgām, smirdīgām lietām, kas sevī ietvēra parazītu un baktēriju potenciālos draudus. To var dēvēt arī par pirmatnējo pamata higiēnu.
Reklāma
UDHS palīdzēja atklāt jaunas lietas
Uzmanības deficīta sindroms ar hiperaktivitāti, šķiet, ir jaunāku laiku parādība. Cilvēks, kas sirgst ar UDHS, ir izteikti aktīvs. Vienkārša sēdēšana mierā viņam sagādā grūtības, naktīs viņš daudz grozās pa gultu, ir grūtības koncentrēt uzmanību, u.t.t. Jāsaka gan, ka UDHS nav tik nesena disfunkcija. Mūsdienās ar šo sindromu sirgst aptuveni 7.5% bērnu. Kā gan UDHS spēja palīdzēt cilvēcei?
Dažās teorijās valda uzskats, ka arī UDHS bija svarīgs izdzīvošanā. Padomājiet, mūsdienu cilvēks ir būtne, kas specializējas noteiktās sfērās – citi ir celtnieki, citi spēlē ģitāru un dzied, u.t.t. Tomēr vairākus tūkstošus gadus atpakaļ bija nepieciešams diezgan plaša dažādu prasmju pielietošana, lai izdzīvotu. Kā pamatojums šim uzskatam ir tas, ka gēns, kas izraisa UDHS, ir bieži sastopams drosmīgās un piedzīvojumus meklējošās populācijās. Pētījumi ir parādījuši, ka mednieku-vācēju kopienas ar UDHS bija spējīgi sevi pabarot labāk kā citas kopienas, nodrošinoties ar zināmu pārsvaru pār citiem.
Disleksija kā senu supersmadzeņu pazīme
Disleksija ir smadzeņu darbības disfunkcija, kas izpaužas kā nespēja lasīt, pat par spīti neapšaubāmai augstāka līmeņa intelektuālām spējām. Cilvēkiem ar disleksiju tādas ikdienišķas lietas kā ziņu lasīšana vai sērfošana internetā ir ļoti nogurdinošs un laikietilpīgs darbs. Saskaņā ar dažiem pētījumiem, vairāk kā 30% privātuzņēmēju uzskata, ka cieš no disleksijas, turklāt arī daudzi labi zināmi cilvēki, piemēram, Alberts Einšteins, Tomass Edisons, Aleksandrs Greiems Bells, Maikls Faradejs, Ričards Brensons, Stīvens Spīlbergs u.c. ir cietuši no disleksijas. Kā gan disleksija spēja palīdzēt cilvēcei?
Cilvēki ar šo smadzeņu darbības disfunkciju tomēr ir ļoti radoši, mākslinieciski un inteliģenti, un bieži vien ir spējīgi risināt daudzpusīgas problēmas. Saskaņā ar slavenā neiropsihologa doktora Dankana Milna grāmatu (“Teaching the brain to read”), tā nav nejaušība; disleksija ir zīme, kas signalizē par ārkārtējām smadzeņu spējām. Viņš uzskata: tādēļ, ka lasīšana un rakstīšana ir salīdzinoši neseni izgudrojumi, kas datējami pirms 4000 gadiem, smadzenes vēl nav attīstījušas konkrētus moduļus šīm prasmēm, tā vietā pielāgojoties tam, kas jau ir pieejams. Tā sakot, rakstīšana un lasīšana ir nedabiskas un mākslīgas prasmes. Milns uzskata, ka mednieku vācēju kopienās pirms daudziem tūkstošiem gadu dislektiskas smadzenes cilvēkam (un pārējai sabiedrībai) nodrošināja lielas priekšrocības, jo tas deva citādu domāšanas un problēmu risināšanas veidu. Piemēram, jaunu ieroču, darbarīku izgudrošana, iespējams, bija citādas domāšanas rezultāts. Citādi domājoši cilvēki grupā varēja nonākt pie efektīvākām atbildēm. Dislektiskas smadzenes gluži vienkārši ir evolūcijas mehānisms – dažādība.
Autisms mednieku-vācēju kopienās indivīdus padarīja par izdzīvošanas speciālistiem
Autisms ir smadzeņu attīstības traucējumi, kas rezultējas kā vājas verbālās un neverbālās komunikācijas spējas, grūtības socializēties un arī ierobežota uzvedība. Autismu konstatē apmēram 1 bērnam no 88. Kā gan autisms spēja palīdzēt cilvēcei?
Eksperti uzskata, ka tieši autisms medniekam-vācējam nodrošināja negaidītas iespējas. Kamēr lielākā daļa mūsu senču meklēja barību un medīja grupās, indivīdi ar autiskā spektra traucējumiem izvēlējās vientuļnieku dzīvesstilu. Šie cilvēki bija spējīgi efektīvi darboties vienatnē; uzskata, ka tieši viņi uzsāka tādas atkārtotas darbības kā pārtikas un izejvielu uzkrāšanu, kā arī bija stiprāki, ar labāku atmiņu, prasmīgāki un labāk nodrošināti. Mūsdienās ar autismu slimos bērnus nodrošina vecāki, tādējādi viņu intereses saistās ar nesociālām, vienpatīgām darbībām.
Paldies, ka izlasīji! 
Tev patiks šie raksti
