Tātad, sveiki. Šis ir mans pirmais raksts, ja nemaldos no Augusta. Esmu bijis diezgan aizņemts sakarā ar skolu, bet beidzot saņēmos uztaisīt rakstu.
Ceru, ka jums patiks!
Tātad, sveiki. Šis ir mans pirmais raksts, ja nemaldos no Augusta. Esmu bijis diezgan aizņemts sakarā ar skolu, bet beidzot saņēmos uztaisīt rakstu.
Ceru, ka jums patiks!
Dažās Etiopijas daļās ūdens atrašana var izmaksāt sešu stundu garu ceļu.
Cilvēki Etiopijā mēdz pavadīt aptuveni 40 milljardus stundu gadā, lai atrastu un savāktu ūdeni, bieži vien, pat to atrodot, tas var būt bīstams cilvēka dzīvībai, jo tas tiek ievākts, no dīķiem, vai ezeriem, kuri satur baktērijas, dzivnieku izkārnijumus vai mirstīgās atliekas, vai arī citas cilvēka dzīvībai bīstamas vielas, un lietas.
Ūdens trūkuma problēma, kura ietekmē aptuveni 1 milljardu cilvēku ir piesaistijusi tādu filantropistu, kā Meta Demona un Bila Geitsa uzmanību, kuri ir ziedojuši Milljardus dolāru izpētei un tādu lietu izgudrošanai, kā sistēma, kas pārvērš tualetes ūdeni par dzeramo ūdeni.
Kritiķi apšauba vajadzību ieviest ko tādu ciematos, kuros nav cilvēks, kurš būtu spējīgs, ko tādu salabot, ja nu gadijumā būtu kādas problēmas. Izmaksas un labošanas problēmas varētu padarīt šādas idejas nepraktiskas.
Dažas ne pārāk sarežģītas idejas, kā " dzīvības salmiņš" arī nav diezko labas, jo tādā gadijumā vēljoprojām ir nepieciešams, ka paši cilvēki meklē ūdens avotu.
Tieši dzeramā ūdens atrašanas praktiskā un ērtā veidā dillema, bija tā , kas palīdzēja radīt jaunu produktu - " Warka Water", lēta un viegli uztaisāma struktūra, kura no gaisa iegūst dzeramo ūdeni.
Šis izgudrojums, kuru izgudroja Artūro Vittori kurš ir industriālais inženieris un viņa kolēģis Andrejas Voglers nav nekādā veidā saistīts ar sarežģītu tehnoloģiju, vai arī inženierijas zināšanām, bet tā vietā balstās uz parastām zināšanām, kā formas, materiāli un to, kā tos var izmantot kopā.
No pirmā acu skatiena, šie 30 pēdu vai 9 metru garie vāzes formas torņi, kuru nosaukums ir aizgūts, no koka kuru var sastapt Etiopijā izskatās, kā vizuālās mākslas projekts, kuru būtu uzzimējis, kāds astotklasnieks, bet katrai mazākajai detaļai ir sava vajadzība un pienākums.
Stingrā torņa ārpuse ir veidota no vieglā un elastīgā "juncus" auga, kurš piedāvā stabilitāti, pat liela vēja laikā, kamēr ļauj gaisam iet cauri.
Šis tornis izmanto sietiņu ūdens attīrīšanai ( Jā, to pašu kuru izmanto taisot tēju). Kautgan izmantojot šādu sietiņu ūdens attīrīšanai nav diezko svaiga ideja.
Pāris gadus atpakaļ MIT students izgudroja " miglas ievākšanas ierīci", bet Vittori izgudrojums ievāc vairāk ūdeni un ar mazāku izmaksu.
Etiopijā publiskas infrostruktūras neeksistē un uzbūvēt kautko līdzīgu akai ir ļoti sarežģīti. Lai atrastu ūdeni Etiopijā ir jāizurbj aptuveni 1600 pēdu vai 487 metru dziļš caurums zemē. Tātad, tehniski, tas ir diezgan sarežģīti.
Testi norāda, ka viens šāds izgudrojums, var iegūt aptuveni 25 galonus vai 94 litrus ūdens dienas laikā, apgalvo izgudrotājs Vittori.
Šīs Struktūras, kuras ir veidotas no bioloģiskiem materiāliem ir viegli tīrāmas un var tikt uzceltas nedēļās laikā, neizmantojot nekādus mehaniskus darbarīkus. Kā arī, kad vietējie, būs samācijušies visu par šo izgudrojumu, viņi varēs pamācīt arī citus ciematus.
Šī izgudrojuma uzcelšana izmaksā aptuveni 500 dolārus. Ja šis izgudrojums tiktu ražots masveidā, tad tas izmaksātu vēl mazāk. Vittori komanda mērķē uz divu šo izgudrojumu uzcelšanu Etiopijā nākamā gada laikā.
Kā jau vienmēr - baltajam cilvēkam jādara viss šo primātu labā, jo paši neko negrib un nemēģina.
Āfrikai ne silts ne auksts no tā, ka mēs taupām vai netaupām ūdeni. Mums ūdens neaptrūksies. Un, ja nu pienāks pastarā diena kad pārstās līt, tad tas noteikti nenotiks dēļ tā, ka mēs pārāk daudz ūdeni lietojam.
Mūsdienās viss ir iespējams un kā mēs zinām katru dienu tehnoloģijas attīstās tā kā droši varam neuztraukties par citām valstīm, jo tāpat zinām, ka tur ūdens būs.
nu dizhens jau izgudrojums tas nav, precizak buutu, ja to nosauktu par pilnveidotu tehniku udens iegushanai... Es neatceros precizi cik sen bet tas tiesham bija loti sen, kad redzeju National Geography kanaalaa kaa tuksnesii ievaac uudeni, princips liidziigs, protams nebija shaadu karkasu, bet bija kkas pleevei liidziigs sakaarts un ta ieguva uudeni, tiesa gan taadaa tuksnesii pa nakti dabuja tikai dazhus litrus, ne ta ka te jau 90+ shii iekaarta kaa izskatas pec atteela, darbojas gan uudens ieguvei no miglas gan ari kondensaata ieguvei dienas laikaa... tikpat labi vareeja sakaart tai aafrikaa saules panelus un barot kondishkas, buutu diivi plusi, neviens tur no karstuma nemociitos dienas laikaa + uudens... kaads teiks ka uudens no kondishkas esot kaitiigs? ok bet shai iekartai ir taspats kondishkas princips, taads pats kondensaats vien tiek ievakts. Bet udens paliek udens, baumaam par kaitiigumu neticu, vajag neapgazhamus faktus.
viss jau būtu lieliski, projekts ražo ūdeni, tikai ir viena cita problēma - tas mitrums, kas tiks savākts, ir paredzēts citām teritorijām, un ja pa ceļam to mitrumu savāks, tad citas vietas izkaltīs.
Drīzāk būtu jāuzstāda piekrastē kaut ko līdzīgu, kur sālsūdens tiek pārvērsts miglā, un tādā veidā gaisa masas šo papildus mitrumu var pārvietot iekšā kontinentā. Tas dos iespēju vēlāk mitrumu kondensēt dzeramajā ūdenī.
Ideja jau būtu laba, bet, šādas idejas izplatību nepieļaus, jo visa pamatā ir NAUDA un ūdens no gaisa nav tik izdevīgs kā ierastā ūdensapgāde...
Kāda iespēja, ka, pat ja visa pārējā pasaule pārstās lietot ūdeni, āfrikā parādīsies kaut viens jauns mākonītis? ;D Tomēr ūdens taupīšana audzina raksturu.
gadā ir 8760 stundas, bet tu raksti ka viņi gadā patērē vairāk nekā 40 MILJARDUS STUNDU? Vecīt tu esi lošara