Viens no pasaules autoritatīvākajiem zinātniskajiem žurnāliem – Science – apkopojis desmit aizvadītās desmitgades nozīmīgākās zinātniskās tendences, idejas un tehnoloģiskos risinājumus. Saraksta pirmajā vietā atrodas tā dēvētais tumšais genoms (dark genome).
Science atgādina, ka DNS 1869. gadā atklāja Šveices zinātnieks Johans Frīdrihs Mišers, izdalot to no cilvēka leikocītiem. Turpmākajos 75 gados vairākums zinātnieku uzskatīja, ka šūnas izmanto DNS fosfora uzglabāšanai, līdz 1944. gadā Osvalds Everijs, Kolins Maklauds un Maklins Makkartijs veica eksperimentu, kura gaitā uzskatāmi nodemonstrēja, ka DNS ir ģenētiskas informācijas nesēja (šāda teorija bija izskanējusi arī agrāk, tomēr Everija, Maklauda un Makkartija eksperiments pārliecinoši pierādīja šīs hipotēzes patiesumu).
Savukārt 1953. gadā Džeimss Votsons un Frensiss Krīks noskaidroja DNS molekulas struktūru, un pašlaik gandrīz ikvienam ir zināms, ka tā līdzinās dubultspirālei.
2001. gadā pirmoreiz tika atšifrēts pilns cilvēka genoms vai precīzāk – uzreiz triju cilvēku kopējais genoms. Kopš šā brīža sākās jauns laikmets molekulārajā bioloģijā, jo zinātniekiem ir iespējams piekļūt visām «instrukcijām», vadoties no kurām funkcionē dzīvas sistēmas. DNS atšifrēšanas un fragmentu kopēšanas tehnoloģiju pilnveidošanās laikā zinātnieki ieguva milzīgus apjomus ģenētisko datu, kuru analīze noveda pie paradoksāla secinājuma: tā dēvētajai atkritumu (junk) jeb nekodējošajai DNS, kura iepriekš tika uzskatīta par nevajadzīgu balastu, ir milzīga loma šūnas «darba organizēšanā».
Turklāt biologi noskaidroja, ka liels daudzums «instrukciju», kas norāda, «kā dzīvot tālāk», nāk nevis no pašas DNS, bet gan no salīdzinoši vienkāršām atsevišķu genoma «burtu» virsbūvēm (šāds šūnas darbības regulēšanas veids tika nosaukts par epiģenētisko regulēšanu). Tāpat izrādījās, ka trešā šūnu darbību regulējošā grupa ir RNS molekulas, kuras sintezējas visnegaidītākajās genoma vietās un kontrolē metabolismu ne sliktāk par olbaltumvielām.
Šie trīs klasiskajam priekšstatam neatbilstošie šūnu «pārvaldnieku» veidi ir ieguvuši kopīgu nosaukumu: genoma tumšā matērija jeb vienkārši tumšais genoms. Daudzi genoma tumšās matērijas noslēpumi joprojām tiek pētīti, taču kopaina ir skaidra – pēdējos 10 gados zinātnieki ir pārliecinājušies, ka tumšais genoms kā minimums nav mazāk svarīgs kā «parastais», norāda Science.
Par pārējiem desmitgades nozīmīgākajiem notikumiem zinātnē izdevums atzinis prezīcās kosmoloģijas izveidošanos, metožu darbam ar senu DNS pilnveidošanu, ūdens atrašanu uz Marsa, organisma šūnu pārprogrammēšanu, mikrobioma pētījumus, eksoplanētas, jaunus atklājumus par iekaisumiem, metamateriālu izveidošanu un globālo sasilšanu.
Saistītais raksts: «Science» desmitgades notikumi zinātnē: precīzās kosmoloģijas izveidošanās >>>
Saistītais raksts: «Science» desmitgades notikumi zinātnē: metodes darbam ar senu DNS >>>
Saistītais raksts: «Science» desmitgades notikumi zinātnē: ūdens atrašana uz Marsa >>>
Saistītais raksts: «Science» desmitgades notikumi zinātnē: šūnu pārprogrammēšana >>>
Saistītais raksts: «Science» desmitgades notikumi zinātnē: mikrobioma pētījumi >>>
Saistītais raksts: «Science» desmitgades notikumi zinātnē: metamateriālu izveidošana >>>
www.pok.lv
