Ja sanāk pabūt Spānijas ostas pilsētu Gižonu apskalojošajos Biskajas līča ūdeņos un «noķert» pusotru metru garu zivij līdzīgu robotu, to labāk laist atpakaļ jūrā , jo zinātnieki to izmanto ūdens piesārņojuma mērīšanai.
Ja sanāk pabūt Spānijas ostas pilsētu Gižonu apskalojošajos Biskajas līča ūdeņos un «noķert» pusotru metru garu zivij līdzīgu robotu, to labāk laist atpakaļ jūrā , jo zinātnieki to izmanto ūdens piesārņojuma mērīšanai.
Robotzivs galvenā priekšrocība ir tā, ka ūdens piesārņojuma noteikšanai nepieciešamais laiks tiek lielā jūras/okeāna platībā samazināts no vairākām nedēļām līdz sekundēm, vēsta Slashgear.com.
Britu kompānija BMT Group, kas ir robotzivs projekta virzītājs, cer, ka par īpašo mērierīci interesentus izdosies rast ne tikai Spānijas ostu pārvaldēs, bet arī mazāka mēroga ūdens tilpņu uzraudzībai.
Robotzivs ir piemērota arī ūdens attīrīšanas staciju ūdenskrātuvēm, milzu akvārijiem un varētu noderēt ikvienam pētniekam un dabas draugam, kam ir būtiski aizsargāt planētas svarīgākos dabas resursus.
Zivis ir apgādātas ar virkni sensoru, kas analizē ūdens sastāvu un uztver piesārņojumu. Iegūtos datus raidītājs spēj nosūtīt vairāku jūdžu attālumā. Katra zivs pārvietojas autonomi un neatkarīgi, taču tās komunicē arī savā starpā, lai to darbības zonas nepārklātos.
Tāpat robotzivs patstāvīgi spēj noteikt brīdi, kad jāatgriežas izejas punktā uzlādēt baterijas. Tās pārvietošanās maksimālais ātrums ir 1 m/s.
Vienas šādas robotzivs izgatavošana izmaksā ap 20 tūkstošiem sterliņu mārciņu.
Jā zivij jābūt lielai lai kāds ronis,krakens vai haizivs neizdomatu panašķoties ar mikroshēmām.