Robotu vēsture4

1700 - 1900 Starp 1700. un 1900. gadu tika izveidots daudz dabīga izmēra automatizāciju ieskaitot slaveno Jacques de Vaucanson mehānisko pīli, kura varēja pacelt savu kaklu, kustināt spārnus un pacelt pārtiku.

1913 Henijs Fords savā mašīnu rūpnīcā uzstāda pasaulē pirmo uz lentām bāzēto kustīgo montāžas konvejieru. Ford modelis T var tikts salikts 93 minūšu laikā.

1920 Karels Čapeks izdomā vārdu "robots", lai aprakstītu mašīnas, kas līdzinās cilvēkiem viņa izdomātajā spēlē Rossumi Universālie Roboti. Spēle bija par sabiedrību, kas nokļūst robotu verdzībā, kas reiz kalpoja tai. Šī ideja ir kopīga tēma mūsdienu populārajā kultūrā kā piem. filmās - Frankenšteins, Terminators, Matrix utt.

1932 Pirmā īstā robotu rotaļlieta tika izgatavota Japānā. (kur gan citur) "Liliputs" bija iznīcinātājs rotaļlieta, kas staigāja. Tā tika izgatavota no skārda un bija tikai 15 cm augsta.

1937 Alans Turings izdeva grāmatu "On Computable Numbers" , kas aizsāka kompjūteru revolūciju.

1941 Leģendārais zinātniskās fantastikas autors Īzaks Asimovs uzraksta īsu stāstu "Melis", kurā viņš apraksta trīs robotu likumus. Viņa stāsti tika pārpublicēti jaunā grāmatā "Es Robots" 1950. gadā - vēlāk uzņemta filma ar Vilu Smitu galvenajā lomā. Asimova trīs robotu likumi: 1. Robots nedrīkst savainot cilvēku vai bezdarbības dēļ atļaut cilvēkam ievainot sevi. 2. Robotam ir jāklausa visām cilvēka pavēlēm izņemot tādām prasībām, kas pārkāpj pirmo likumu. 3. Robotam ir jāaizsargā paša eksitence cik ilgi vien iespējams līdz aizsargāšanās nepārkāpj pirmo vai otro likumu.

1950 Alans Tūrings ierosina testus, lai noteiktu vai mašīnām patiešam piemīt spēja domāt pašām par sevi. Lai noliktu testu mašīna nedrīkst atšķirties no cilvēka sarunas laikā. Tas ir zināms kā "Tūringa tests".

1954 Džordžs Devols un Džo Englebergers uzkonstruē pirmo programmējamo robotisko "roku". Tas vēlāk kļuva par pirmo industriālo robotu, kas pabeidz bīstamus un atkārtojamus uzdevumus uz General Motors montāžas līnijas. (1962)