Labrīt, labdien vai labvakar! Kā jaunizceptais spoks nolēmu sākt veidot rakstus. Cerams izdosies :D
Tātad, iepazīstināšu jūs visus ar rentgenstariem, to izmantošanu tieši vairāk medicīnā.
Rentgenstari3
74
1
Elektromagnētiskie viļņi.
Lai sāktu runāt par rentgenstarojumu, nedaudz jāparunā par visiem elektromagnētiskajiem viļņiem kopumā. Visi varam iztēloties kāda ir ūdens virsma, kad tajā iekrīt, piemēram, akmens. Uz virsmas parādās viļņi. Šāds pats izskats ir arī elektromagnētiskajiem viļņiem, taču tos rada atverot svārstību kontūru (Ķēdē saslēgta spole un kondensators. Kondesatoru uzlādējot, svārstību kontūrā sākas brīvas nerimstošas svārstības, kurās kondesatora elektriskā lauka enerģija pārvēršas spoles magnētiskajā laukā un otrādi. ) , bet mēs tos neredzam.
Elektromagnētiskie viļņi iedalās: gamma viļņos, rentgenviļņos, ultravioletajos viļņos, redzamās gaismas viļņos, infrasarkanajos viļņos, mikroviļņos un radioviļņos, kas ir paši garākie viļņi.
Nedaudz no vēstures.
Tagad ķeramies pie lietas. Mums pazīstamo rentgenstarojumu atklāja 1895. gadā vācu fiziķis Vilhelms Rentgens, kura dēļ arī ir šāds nosaukums starojumam. Attēlā redzamā roka ir Vilhelma sievas Annas Bertas Ludvigas roka, kas uzņemta 1896. gadā. Attēlu uzņēmis pats fiziķis un tas ir pirmais šāds attēls, kas uzņemts.
Reklāma
Rentgenstari.
Šiem stariem piemīt liela caursišanas spēja, tas nozīmē, ka šie stari var tikt cauri dažādiem materiāliem. Tie ierosina daudzu lietu spīdēšanu, kas ļauj , piemēram, medicinā noteikt, kur ir kaulu lūzums. Tos līdzīgi pielieto būvniecības jomā, lai noteiktu konstrukcijas uzbūvi. Pielieto, lai noteiktu kristālu uzbūvi, bet tas jau ir cits stāsts.
Bet tas , protams, nav viss. Rentgenstari iedalās mīkstajos un cietajos staros.
Rentgenstaru lampa.
Kā jau augstāk minēju , ka ir mīkstie un cietie rengenstari. Cieto staru iegūšana ir sarežģīts process, kur nepieciešams daļiņu paātrinātājs, bet tā jau ir cita dziesma un šoreiz par to nē.
Mīkstie rentgenstari ir vieglāk iegūstami, izmantojot rentgenstaru lampu. Lai saprastu vai vismaz to mēģinātu saprast nedaudz atkārtosim fiziku. Tātad, rengenstaru lampā ir katods (negatīvais pols; lampā tas ir volframa kvēldiegs - tam ir liela siltumietilpība) un anods (pozitīvais pols; lampā tas dzesē katodu un atrodas vakuumā). Gan jau visi atceramies, ka elektroni (lādētas daļiņas, šoreiz negatīvi lādētas) lielā ātrumā traucas no katoda uz anodu. Starp katodu un anodu veidojas elektriskais lauks, kas elektronus paātrina. Kad tie saskrienas ar anodu, no to kinētiskās enerģijas (enerģija, kas piemīt ķermenim kustībā, šoreiz elektroniem) 1% no tās pāriet rengenstarojumā, bet pārējais kļūst par siltumu.
Katrs savas dzīves laikā ir ieguvis šādu vai citas ķermeņa daļas rentgenuzņēmumu. Ceru, ka kaulus vairāk nelauzīsim :) Es arī vēl ceru, ka jums bija interesanti lasīt.
Lai jauka diena!
