Vai cilvēki ir unikāli un vieni plašajā Visumā?
Kopš cilvēce atklāja citas planētas un saules sistēmas, mēs esam prātojuši par to, vai kādudien ar mums sazināsies citas saprātīgas būtnes. Teleskopus pret kosmosa dzīlēm pavērsuši ne vien SETI starptautisko zinātnisko projektu īstenotāji, bet arī amatieri astronomi māju pagalmos, lai tikai pamanītu jebkādus ziņojumus, kurus varētu būt sūtījušas citplanētiešu civilizācijas. Vēlme atrast pierādījumus ārpuszemes dzīvībai ir tik dziļi iesakņojusies cilvēku prātā, ka pastāv neskaitāmi šķietamu aculiecinieku stāsti par neidentificētiem lidojošiem objektiem un citām neparastām parādībām. Vairākkārt zinātnieki bijuši pārliecināti, ka atklājuši pazīmes par ārpuszemes saprātīgu būtņu pastāvēšanu, taču beigu beigās viņi aptvēruši, ka atklājuši kaut ko pavisam citu, piemēram, pulsārus vai noplūdušus mikroviļņus. Taču dažas elektromagnētisko viļņu pārraides un neparasti novērojumi tā arī nav guvuši pārliecinošu izskaidrojumu. Turpinājumā izklāstītas deviņas liecības par ārpuszemes dzīvību – no reālām zinātniskām hipotēzēm līdz slavenākajām un savdabīgākajām NLO teorijām –, kas beigās vai nu izrādījās nepatiesas, vai arī joprojām nav oficiāli izskaidrotas.
Reizes, kad mums likās, ka esam atraduši pierādījumus citplanētiešu eksistencei61
Marsa "kanāli". Viens no lielākajiem astronomiskajiem pārpratumiem 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, bija doma, ka uz Marsa virsmas eksistē "kanāli". Daži zinātnieki uzskatīja, ka kanālus izveidojuši saprātīgi Marsa iedzīvotāji, lai ar ūdeni apgādātu sausos ekvatoriālos rajonus no polos kūstošajoem ledājiem. Amerikāņu astronoms un šo kanālu atklājējs - Persivals Lovels publicēja grāmatu triloģiju, kurās viņš izklāstīja savu teoriju par šo kanālu inteliģento dizainu, un prese šo ideju iesēja publikas apziņā. Debates par to, vai uz Marsa ir dzīvība nerimās līdz pat 20.gadsimta sākumam, kad uzlabojoties tehnoloģijām, tika atklāts, ka viņa atklātie "Marsa kanāli" ir bijusi tikai optiskā ilūzija, ko izraisīja viņa nekvalitatīvais teleskops un prāta tieksme savienot punktus, tā lai iznāktu līnijas. Pateicoties Mariner 4 starpplanētu zondei, kas 1965. gadā kļuva par pirmo kosmisko aparātu, kas sekmīgi pārlidojis Marsu un uz Zemi nosūtījis pirmos Marsa virsmas fotoattēlus, reizi un par visām reizēm izbeidzās spekulācijas par to, ka Marsu apdzīvo attīstītas dzīvības formas, jo bija redzams, ka planēta ir pilnīgs, vientuļš tuksnesis, kurā nekas dzīvs nespēj eksistēt.
Citplanētiešu megastruktūras ap Tabija zvaigzni. Nu jau neaktīvā Keplera orbitālā observatorija savulaik bija slavena ar saviem meklējumiem, lai atrasti Zemei līdzīgas planētas, kas griežas orbītā ap citām zvaigznēm. 2015. gadā zinātnieki pētīja Keplera observatorijas ievāktos datus un pamanīja kaut ko neparastu saistībā ar vienu zvaigzni. Tabija zvaigzne (iepriekš dēvēta par KIC 8462852) uzrādīja neparastas izmaiņas spožumā. Zvaigznes izstarotā gaisma neregulāri svārstījās, ievērojami aptumšojoties. Par šī fenomena izcelsmi sagatavotas vairākas teorijas. Daži astronomi ierosinājuši, ka ap zvaigzni varētu būt uzceltas milzīgas citplanētiešu struktūras. Tādas milzīgas enerģijas ieguves struktūras kā Disona spieti, kas ietver visu zvaigzni, sākotnēji tika atspoguļotas zinātniskajā fantastikā, taču ar laiku tās sasniedza arī zinātniskās domas eksperimentus. SETI ārkārtīgi ieinteresējās par Tabija zvaigzni, taču jaunākie pētījumi liecina, ka aptumšošanos, visticamāk, var skaidrot ar putekļiem, nevis necaurredzamu objektu, kuru varētu būt radījušas saprātīgas būtnes vai kurš būtu radies citā veidā.
Keneta Arnolda novērojums. Pasaule ir pilna ar neuzticamiem aculiecinieku stāstiem par lidojošiem šķīvīšiem, bet lidotāja Keneta Arnolda NLO stāsts bija pirmais, par kuru plaši tika ziņots plašsaziņas līdzekļos. 1947.gadā Arnolds apgalvoja, ka redzējis 9 dīvainus lidojošus diskveidīgus objektus, lidojot virs kādas lidmašīnas avārijas rajona Kaskādu kalnu apkaimē Vašingtonas štatā. Arnolds aprakstīja to kustību, kā zosis - "diagonālā virknē, un prese ātri vien nāca klajā ar jauniem jēdzieniem "lidojošais šķīvītis" un "lidojošs disks". Gaisa spēki paziņoja, ka Arnolds droši vien redzējis mirāžu, bet daudzi cilvēki, arī pats Arnolds, nebija apmierināti ar šādu izskaidrojumu un nekad nelaida vaļā pārliecību, ka viņš ir redzējis citplanētiešu kuģi. Vēlāk Arnolds apgalvoja, ka ir redzējis vēl citus lidojošos šķīvīšus un sarakstīja grāmatu par savu pieredzi ar tiem tiekoties, kļūstot par gandrīz leģendāru figūru ufologu vidū. Šo notikumu uzskata par modernās ufoloģijas sākumu.
Rozvelas NLO incidents. Rozvelas incidents ir, iespējams, pats skaļākais un slavenākais NLO stāsts. Komentārus par to ASV militāristiem un politiķiem nācies sniegt vairākas reizes, pat vairākas desmitgades vēlāk. 1947.gada vasarā ASV armijas gaisa spēku balons avarēja kādā rančo netālu no Rozvelas pilsētas Ņūmeksikas pavalstī. Kāds vīrietis, vārdā Viljams Breizels, atrada atlūzas, un, iepriekš izdzirdējis stāstus par lidojošiem šķīvīšiem, viņš vērsās pie vietējā šerifa, sakot, ka, iespējams, atradis vienu no tiem. Šerifs piezvanīja uz vietējo Gaisa spēku bāzi, kas par notikušo izplatīja preses relīzi. Preses konferencē Aizsardzības ministrijas pārstāvji paziņoja, ka katastrofu cietusi armijas meteroloģiskā zonde. Tomēr izpatījās uz aculicinieku liecībām balstīta informācija, ka katastrofas vietā atradušies dīvainu pundurveida humanoīdu līķi, kuri kopā ar lidaparāta vraku aizvesti uz Zonu-51. Desmitgades vēlāk Rozvelas incidentu joprojām apvij noslēpumainības plīvurs - parādās arvien jauni dokumenti un liecības, kas liecina, ka ASV valdība slēpj patiesību par notikumiem Rozvelā. 2013.gadā ASV veiktajā aptaujā piektā daļa respondentu joprojām uzskatīja, ka Rosvelas incidents patiešām bija NLO avārija, padarot to par vienu no ticamākajām citplanētiešu eksistences teorijām.
Mazo zaļo cilvēciņu signāls. 1967. gadā pēcdiploma studente Džoselina Bella uztvēra neparastu signālu Malarda Radio astronomijas observatorijā Apvienotajā Karalistē. Signāls bija tik saskanīgs un ātrs, ka šķita mākslīgi radīts, taču to nepārraidīja cilvēki. Bella un viņas konsultants Entonijs Hjūišs šim signālam piešķīra slaveno nosaukumu LGM-1 (“Mazie zaļie cilvēciņi”; Little Green Men). Ārpuszemes vēstījums nebija zinātnieku galvenā teorija, taču viņi apsvēra šādu iespējamību un to, kā viņi par to informētu sabiedrību, ja tie beigu beigās izrādītos citplanētieši. Kad viņi atklāja līdzīgu signālu, ārpuszemes izcelsmes iespējamība tika izslēgta, jo bija mazticams, ka divas citplanētiešu sugas mēģināja sazināties ar viņiem vienlaikus. Patiesībā Bella un Hjūišs bija atklājuši pulsārus – rotējošas neitronu zvaigznes, kas izdala elektromagnētiskās radiācijas starus. Stari no šādām rotējošām zvaigznēm tiek raidīti uz Zemi ar regulāriem intervāliem, liekot domāt, ka tās ir saprātīgu būtņu pārraides. Lai gan tā bija viltus trauksme citplanētiešu ziņā, pulsāru atklājums bija ļoti noderīgs astronomiem.
Apļi labības laukos. Apļi labības laukos (sauc arī par labības veidojumiem) ir liela mēroga raksti, kas veidoti labības laukā, piespiežot labības stiebrus zemei. Pēdējo četru desmitgažu laikā šādi veidojumi atklāti arvien biežāk, lai gan pati ideja nav nekas jauns. Tas, ka apļi labības laukā uzradās pēkšņi vienas nakts laikā un vienmēr bija ļoti lieli, padarīja tos ārkārtīgi noslēpumainus, tādēļ daudzi cilvēki, kas izmeklēja šos veidojumus, apgalvoja, ka tos nevar būt veidojuši cilvēki. Zinātnieki nekad nav atbalstījuši teoriju par to, ka šos apļus radījuši citplanētieši, lai nodotu mums ziņu, taču šis jautājums guva plašu ievērību, jo tika plaši atspoguļots medijos. Patiesībā apļus labības laukā veidojuši cilvēki. Daži veidoti kā mākslas darbi, citi – vienkārši kā praktiski joki, lai mulsinātu sabiedrību. Taču teorija par to, ka apļus labības laukā veidojuši NLO, joprojām pastāv noteiktās pseidozinātniskās pārliecības sistēmās, lai gan šīs teorijas jau sen kā apgāztas.
Peritoni. Vairākas desmitgades Bleienas Radio observatorija Šveicē un Pārkas radio teleskops Austrālijā uztvēra īsu signālu uzplaiksnījumus, kurus neviens neprata izskaidrot. Tos nodēvēja par “peritoniem” par godu mītiskajam radījumam Peritonam. Parādības biežums un koncentrēšanās kopās lika domāt par radioviļņu uzliesmojumiem (RVU), kas ir nezināmas izcelsmes ārpus galaktikas signāli. Radioviļņu uzliesmojumus uzskatīja par mākslīgi radītiem vēstījumiem, kurus nosūtījušas ārpuszemes saprātīgas būtnes, tādēļ par peritoniem tika izteiktas daudzas spekulācijas. Pēc laika tika atklāts, ka signāli nāk no Zemei tuvas vietas, kas apgāza teoriju par citplanētiešiem, lai gan precīza signālu izcelsme palika miglā tīta vēl vairākus gadus. Noslēpums visbeidzot tika atrisināts 2015. gadā, kad Pārkas teleskopa zinātnieki atklāja signālu neparasti necilo izcelsmi, proti, tie bija noplūduši mikroviļņi no virtuves. Katru reizi, kad priekšlaicīgi tika atvērtas mikroviļņu krāsns durvis, krāsns izdalīja radio pulsu, kas līdzinājās RVU. Dažkārt diženiem noslēpumiem ir pavisam vienkārši izskaidrojumi.
Signāli no zvaigznes «HD 164595» . Saulei ļoti līdzīgā zvaigzne«HD 164595» nonāca ziņu virsrakstos 2016.gadā, kad kļuva zināms, ka 2015.gadā no tās tika uztverts "stiprs signāls. Šī zvaigzne atrodas aptuveni 94 gaismas gadu attālumā no Zemes. Signāls ilga divas sekundes un tika uztverts tikai vienu reizi. Tas bija tik īss, ka tā avotu bija grūti noteikt. Ārpuszemes saprāta meklēšanas (SETI) projekta zinātnieki pētīja šo signālu, lai noteikti tā iespējamo ārpuszemes izcelsmi. SETI secināja, ka šis signāls, iespējams, nācis no kāda ap Zemi riņkojoša satelīta.
"Wow!" Signāls. 1975.gada 15.augustā, radio astronomi izmantojot Big Ear radio teleskopu no Ohaijo Universitātes uztvēra spēcīgu signālu no kosmosa. Tika saņemts apmēram minūti ilgs un spēcīgs šaura diapazona signāls 1,420 GHz frekvencē. Vēsturē tas iegājis kā WOW! signāls - šis vārds ņemts no izsauciena vārda, ko Rietumos lieto izbrīna un sajūsmas gadījumā, jo tieši šādu vārdu uz signāla datorizdrukas malas uzrakstīja pirmais signālu pamanījušais zinātnieks Džerijs Ehmans. Diemžēl, Zeme aizgriezās prom no iespējamā signāla avota, un tas vairs nekad nav ticis atrasts. Joprojām signāla izcelsme ir strīdus objekts. Ir pamats uzskatīt, ka signāls nebija nejaušs troksnis un to nav noraidījusi cilvēka darināta ierīca. Profesors Antonio Parī, no Senktpīterburgas Universitātes Floridā, uzskata ka šis signāls nāca no vienas vai vairākām zemei garām lidojošām komētām.
Tev patiks šie raksti
