Neraugoties uz sabiedrības pieaugošo uzmanību pārtikas produktu sastāvam, pasaules ēdienu ražošanas industrija joprojām noklusē būtisku informāciju, tā vietā maldinot cilvēkus par produktu patieso izcelsmi vai to uzturvērtību un izejvielām.
Pieci lielākie meli, ko ēdienu ražotāji iestāsta cilvēcei9
Miltu vietā - koksne
Neskaitāmu pārtikas produktu sastāvam ekonomisku apsvērumu dēļ tiek pievienota celuloze, tā veidojot ēdiena struktūru un aizstājot dārgākas izejvielas, piemēram, miltus un olas. Tāpat tā atsevišķos pētījumos konstatēta arī ekoloģiskās pārtikas sastāvā, jo ēdiena ražotājiem, balstoties celulozes izcelsmē, ir tiesības to dēvēt par dabisku vielu.
Jāpiebilst, ka celulozei nav ne mazākās saistības ar pārtiku un tās sastāvā nav cilvēka organismam vērtīgu uzturvielu. Tā ēdienu ražošanā tiek izmantota vien kā tehnisks risinājums ērtības un finansiāla izdevīguma labad.
Apelsīnu sula tiek dēvēta par vienu no veselīgākajiem dzērieniem. Neskaitāmi dzērienu ražojošie uzņēmumi deklarē, ka tās sastāvā nav konservantu un sulā esošie vitamīni pielīdzināmi dabiski spiesta dzēriena sastāvam.
Patiesībā tetrapakās tirgotā apelsīnu sula nereti veikala plauktā var būt stāvējusi pat gadiem, kā arī nav noslēpums, ka dažādu ražotāju pārdotais dzēriens gandrīz vienmēr garšo vienādi, neraugoties uz to šķietami dažādo pieeju sulas ražošanā.
Apelsīnu sulas ražošanas process aizsākas ar sulas izspiešanu no augļiem, tomēr tas, kā vēstī "Cracked", arī ir vienīgais normālais solis dzēriena pagatavošanā. Pēc sulas izspiešanas tā tiek glabāta īpašās cisternās, no kurām tiek pilnībā izsūkts skābeklis.
Tādējādi tiek radīta sulas spēja nesarūgt, cisternā vai iepakojumā atrodoties krietnu laika posmu, kā arī nodrošināta dzēriena pieejamība pat tad, kad nav apelsīnu nogatavošanās laiks.
Tāpat, līdz ar sulas sagatavošanu ilgstošai uzglabāšanai, dzēriens zaudē savu garšu un smaržu, kļūstot ūdeņains, tādēļ, lai to labotu, ražotāji sulai pievieno tās pašas mākslīgās smaržvielas, kas tiek izmantotas parfimērijā, nodrošinot dzērienam atbilstošu krāsu un aromātu.
Lai nodrošinātu veselībai bīstamu baktēriju nenokļūšanu gaļā, tādējādi inficējot klientus un kaitējot uzņēmuma tēlam, ātro uzkodu ražotāji izmanto samērā inovatīvu veidu, kā parūpēties par burgeros izmantotās gaļas kvalitāti.
Burgeriem paredzētās gaļas kotletes tiek ievietotas īpašās kamerās, ievērojamā daudzumā apstrādājot tās ar amonjaka gāzi, kas iznīcina baktērijas
Kā informē "Cracked" šādu ražošanas procesu apstiprinājuši arī gadījumi, kad ātro uzkodu ēstuvju klienti savu pasūtījumu atgriež, lūdzot atpakaļ naudu, ēdiena neparastā aromāta dēļ.
Neskaitāmiem ēdieniem un desertiem tiek pievienotas ogas, pārtikas ražotājiem uzsverot to dabisko izcelsmi un, attiecīgi, konkrētā produkta lietderīgumu veselībai.
Patiesībā par ogām dēvētās ēdienu sastāvdaļas ir gatavotas no kukurūzas sīrupa un pārtikas krāsvielām, kā arī garšas pastiprinātājiem un konservantiem. Tādējādi tiek panākta ogu gabaliņiem raksturīgā konsistence, savukārt neskaitāmās ķīmiskās vielas tiek apzīmētas ar vien speciālistiem zināmiem terminiem vai slēptas, informējot, ka "ēdiens satur ogu daļiņas".
Nereti pārtikas ražotāju krāpniecība sniedzas vēl soli tālāk - kombinējot dabiskas ogas ar mākslīgi radītajām, noteikto ēdienu ražojošais uzņēmums tiek pasargāts no atbildības par pircēju maldināšanu, jo tajā no tiesas atrodamas arī dabiskas ogas.
Attiecīgi par ogām dēvētās ēdiena papildvielas pilda tām piešķirto garšas funkciju, tomēr viltotajās odziņās nav ne miņas no dabiskiem vitamīniem un citām organismam vērtīgām vielām.
Arvien lielāka sabiedrības uzmanība tiek vērsta ne tikai uz kažokzvēru audzēšanas aizliegumu, bet arī fermās turēto dzīvnieku labklājību, regulāri pārbaudot to dzīves apstākļus.
Tāpat patērētāji visbiežāk izvēlas tādus dzīvnieku valsts izcelsmes pārtikas produktus, uz kuru marķējuma norādīta informācija par dzīvnieka "dzīvošanu brīvībā, pieeju svaigam gaisam u.c.", tā mazinot pircēja raizes par nepieņemamiem apstākļiem, kādos, piemēram, turēta vista, kuras olas nu nonākušas iepirkšanās groziņā.
Patiesībā informācija par dzīvnieka turēšanu atbilstošos apstākļos ir samērā maldinoša, un putnu fabrikās agrāk novērotā situācija nav mainījusies, tā vietā vien nedaudz pielāgojoties jaunām prasībām.