Atkārtošos atkal:
1) Dzīvība ir pārāk plašs jēdziens. Nav pat svarīgi, vai mēs to esam nodefinējuši, mēs noteikti nezinām visus iespējamos veidus, kā tāda var pastāvēt. Tikpat var pastāvēt nevieliska rakstura saprāts utml.
2) Nevar izslēgt, ka Visumā var eksistēt dažādu attīstības līmeņu un veidu dzīvības formas. Līdzīgi kā uz zemes, bet ne tāpēc šāds salīdzinājums. Vadīties pēc mūsu parauga un saprašanas nav nepareizi, bet tas noteikti nav vienīgais veids kā apzināt citas dzīvības formas.
3) Ja 1 un 2, tad nav absolūti nekāds brīnums, ka mēs nemaz nenojaušam "svešos" sev blakus tāpat kā skudra nenojauš, ka viņas civilizācija uzcelta manā dārzā. Un dārza saimnieks nemaz netaisās ar viņu komunicēt.
4) Tāpat nav nekāda pamata uzskatīt, ka citas saprātīgas būtnes ir agresīvas. Taisni agresīvas būtnes nav saprātīgas. Varbūt tāpēc ar mums neviens negrib sazināties? Vai tad cilvēks ies runāt ar vilku baru, lai tie maina dzīvesveidu un kļūst par aitām? Atkārtošos, ka Visumā resursi ir neizsmeļami. Ja kāds spēj šeit nokļūt, tam absolūti nevajag ne mūsu resursus, ne mūs pašus. Eksperimenti? Tiem tur noteikti ir tādas tehnikas, kur ne vien var visu simulēt, bet pat radīt "īstas" virtuālās realitātes. Eksperimenti ir aizvēsture.
5) Ja mums interesē vien baktērijas, tad var meklēt šķidru ūdeni un komforta zonas, bet, ja gribam ko augstāk attīstītu, tad pašiem jāpieņemas prātā. Tas gan var nebūt tik ātri.
