Hello spoki! Jauns raksts, ceru, ka visiem patiks. Tākā informācija tika rakstīta daudz, tad līdz ar to iespējams būs kāda drukas kļūda, bet tas nekas traks. ;)
Nāvējošie kukaiņi jeb datoriķu valodā datorvīruss!2
46
0
Mūsdienu termins "Bug" (Tehniskais defekts, sākotnējā nozīme - kukainis) un "debugging" (defektu uziešana un novēršana) datorspeciālisti izmanto nepārtraukti. Šo terminu, kas parādījās jau 1945. gadā, vēsture ir interesanta.. Tos lietošanā ieviesa Greisa Mirreja Hopere - "Programmēšanas vecmāmiņa", matemātiķe, kura rakstīja programmas pirmajiem amerikāņu militārajiem datoriem. Viena no visizplatītākajām versijām ir balstīta uz vēsturisku notikumu Otrā pasaules kara laikā Hārvardas Universitātē, kad tajā kapteines Greisas Hoperes vadībā tika darbināts un testēts releju kalkulators Mark II Aiken. 1945 gada 9.septembrī tā darbībā tika novērotas kaut kādas kļūdas, un pēc sīkākas izpētes atklājās, ka vienam releja panelim piekļuva kode un izraisījusi īssavienojumu. "Kad pie mums ienāca virsnieks, lai uzzinātu, ar ko mēs nodarbojamies," vēlāk rakstīja Greisa, "Mēs atbildējām, ka attīrām datoru no kukaiņiem (debugging). Kopš tā laika termins iedzīvojās un to sāka izmantot datora (īpaši programmatūras) defektu meklēšanas apzīmēšanai." Kopš tā laika ir atrasti un novērsti daudzi datoru defekti. Daži no tiem bijuši visai nekaitīgi, taču daļa nodarījusi nopietnus zaudējumus ekonomikai un pat celvēku dzīvībai un veselībai. Amerikāņu žurnāls "Wired" nesen pastāstīja par desmit vissliktākajiem "kukaiņiem" cilvēces vēsturē, nosaucot tos hronoloģiskā secībā.
Pirmais nopietnais "kukainis", kas radīja katastrofālas sekas, parādījās 1962. gada 28. jūlijā. Tajā dienā kosmiskais aparāts "Mariner I" devās uz venēru. Tehnisku kļūmju dēļ tas pazaudēja sakarus ar Zemi un pārslēdzās uz paša pilotēšanas sistēmu. Diemžēl šajā sistēmā bija iekļuvis datorvīruss. Ievadot programmu navigācijas sistēmā, vienā no formulām bija pieļauta pārrakstīšanās kļūda - ievadīts nepareizs simbols. Rezultātā aparāts devās uz citu pusi, un to virs Atlantijas okeāna nācās uzspridzināt.
Reklāma
Autors: Foto: AP
Viens no traģiskajiem notikumiem, kas saistīts ar programmnodrošinājuma kļūmēm, notika PSRS. Visas ziņas par šo notikumu tika klasificētas kā slepenas un daudzi Krievijā par šo drāmu uzzināja tikai no amerikāņu avotiem - pēc perestroikas. 1982. gadā Transsibīrijas cauruļvadā notika briesmīga avārija - graujoša spēka sprādziens, kas prasīja vairāku cilvēku dzīvības. Šī sprādziena iemesls bija datorvīruss, taču tas bija iezadzies nevis nejauši, bet gan speciāli. Vēlāk par to savā grāmatā "Bezdibenī. Notikumu dalībnieka stāsts pat "aukstā kara" patieso vēsturi" stāstīja ASV prezidenta Reigana palīgs nacionālās drošības jautājumos T. Rīds. Noskaidrojās, ka sprādziens bija CIP īstenotas slepenas operācijas rezultāts. Programmnodrošinājumu PSRS tolaik iepirka rietumos. Programmnodrošinājums, kas bija paredzēts tā, lai rezultātā nodarītu kaitējumu, nevis labumu. Datorvīruss tajā bija CIP programmētāju roku darbs. Programmas bija izstrādātas tā, lai obligātās pārbaudes laikā nerastos nekādas aizdomas - viss funkcionēja absolūti normāli. Taču pēc dažiem mēnešiem datorprogramma palielināja spiedienu cauruļvadā, kā rezultātā notika pamatīgs sprādziens.
1988. gadā parādījās pirmais datortārps - viens no nepatīkamākajiem vīrusiem. Mazāk kā diennakts laikā tas inficēja 6000 datoru, radot milzīgus zaudējumus pasaules ekonomikai. Vēlāk datortārpu nodarītais kaitējums bija rēķināms miljardos dolāru. Laikā no 1988. līdz1996. gadam dažādās šifrēšanas sistēmās tika izmantots gadījuma skaitļu ģenerētājs. Tā darbības princips bija šāds - tika paredzēts, ka gēnerētājs izvēlēsies šifrēšanas atslēgu no miljardiem skaitļu. Taču konkrētājā ģenerētājā atgadījās kļūme, un tas izvēlējās skaitļus no pavisam neliela variantu skaita. Rezultātā ikviens lietotājs varēja iekļūt datorā, kas bija aprīkots ar šo ģenerētāju.
1990. gada 15.janvārī programmnodrošinājuma kļūdas dēļ miljoniem amerikāņu tālruņu tīkla anonentu Ņujorkā palika bez sakariem. Deviņas stundas indženieri steidzami mainīja programmnodrošinājumu, bet pēc tam kompāniju burtiski gāza apkārt milzīgais prasību skaits. Abonenti pieprasīja atlīdzināt zaudējumus.
Reklāma
Taču visdārgākais bija plaši zināmās kompānijas "Intel" "kukainis" 1993. gadā dienasgaismu ieraudzīja jaunais "Intel" procesors. Par lielu izbrīnu lietotājiem, noskaidrojās, ka tas neprot dalīt daiļskaitļus, kļūdoties par 0,006%. Firma piekrita apmainīt šo procesoru, ja vien lietotājs pierādīs, ka viņam darbā patiešām nepieciešama tik liela precizitāte. Taču milzīgais daudzums tiesas prasību noved pie tā, ka kompānija piekrita apmainīt procesoru visiem, kas to pieprasīja. Šis "kukainis" "Intel" izmaksāja 475miljonus dolāru.
1996. gada 4.jūnijā starta brīdī uzsprāga nesējraķete "Ariane 5", kuru vairākus gadus izstrādāja labākie Eiropas zinātnieki. Tās būvniecībā tika ieguldītas milzīgas summas. Tikai zinātniskā aparatūra vien uz raķetes borta izmaksāja 500 miljonus dolāru. Sprādziens notika abu procesoru, kas bija atbildīgi par reķetes lidojumu, apstāšanās dēļ. Tie apstājās navigācijas sistēmā esoša datorvīrusa dēļ.
Autors: Foto: (NASA/Bill Ingalls)
1985. -1987. gadā ASV gāja bojā vairāki cilvēki, kuri ar apstarošanas palīdzību centās izārstēties no vēža. Apstarošana notika ar modernu aparātu, bet datora kļūdu dēļ aparāts vāja starojuma vietā uz pacientiem vērsa nāvējošus starus.
Reklāma
2000. gadā Panamas Nacionālajā audzēja institūtā notika viens no kliedzošākajiem atgadījumiem, kas saistīts ar programmnodrošinājumu un kļūdām tajā. Būtībā bija tāda pati kā gadījumā ar nāvējošo starojumu Amerikas medicīnas centrā, taču šeit vainot datoru bija grūti, jo paši cilvēki palīdzēja datoram "kaitēt" citiem. Jaunā radioaktīvās ārstēšanas aparāta programma ļāva ārstiem uz datora ekrāna uzzīmēt svina aizsargvairogu, kas sargā pacientu ķermeņus no radiācijas, izvietojumu. Programmā tika ierakstītas "zināšanas" par četriem vairogiem, bet mediķi nolēma manipulēt ar pieciem. Lai apmānītu programmu, viņi izlēma uzzīmēt visus piecus vairogus kā vienu veselu bloku ar caurumu vidū. Programmnodrošinājumu izdevās apmānīt, taču ārsti nezināja, ka programma aprēķina apstarošanas devas atkarībā no tā, kur atrodas caurums. rezultātā aparāts izstaroja nāvējošu staru dubultdevu. Boja gāja astoņi cilvēki un vismaz 20 saslima ar staru slimību. Ārsti par savu "atjautību" tika sodīti par slepkavību un viņiem tika piespriesti bargi cietumsodi.
Pesimisti apgalvo, ka nākotnē, kad datori veiks lielāko daļu cilvēku pienākumu un vadīs visu mūsu dzīvi, "kukaiņi" kļūs daudz briesmīgāki. Viena datorkļūda jau tagad var novest pie pasaules kara. Optimisti ir pārliecināti, ka cilvēks spēj novērst globālus satricinājumus un vienmēr spēs tikt galā ar to, ko pats radījis, - datoru! Nākotne rādīs, kam taisnība.
Tev patiks šie raksti
