NASA Fēnikss7

Gaidāms, ka jau tuvāko dienu laikā zonde sāks Marsa grunts izpēti – paredzēts, ka misija ilgs 90 dienas un to laikā zem grunts esošajā ledus slānī (par tā pastāvēšanu lielākā daļa zinātnieku nešaubās) tiks meklēti pierādījumi, kas liecinātu par dzīvības pastāvēšanu uz Marsa. "Pat manos sapņos tas nevarēja notikt tik perfekti, kā notika šovakar," sarunā ar BBC par piezemēšanos sacījis Pasadenas Reaktīvās kustības laboratorijas (JPL) misijas vadītājs Berijs Goldšteins. NASA komanda, kas informāciju par zondes nosēšanos saņēma ar Marsa orbītā esošo kosmisko aparātu Mars Odyssey, sajūsmā aplaudēja un apsveica viens otru ar 420 miljonu dolāru vērtās misijas pirmā posma sekmīgu noslēgšanos. "Tas bija krietni biedējošāk nekā ar Spirit un Opportunity nosēšanos. Es visu laiku domāju: kaut nu būtu gaisa spilveni," intervijā Reuters sacījis NASA darbinieks Eds Veilers. Jāatgādina, ka šo kosmisko aparātu mīkstu nosēšanos nodrošināja lieli gaisa spilveni, kuros abi marsagājēji faktiski tika ievīstīti un kuri mazināja trieciena spēku. Taču Phoenix ir pārāk smaga (350 kg) zonde, lai varētu izmantot šādu pieeju, tādēļ nācās atgriezties pie senākām metodēm. Proti – zondes nosēšanās tika nodrošināta ar izpletņiem un raķešdzinējiem. Ieejot Marsa atmosfērā (aptuveni 113 kilometru augstumā virs planētas virsmas), zondes ātrums sasniedza 20 400 km/h, taču, pateicoties berzei (zondi no sakaršanas aizsargā īpašs vairogs), tas samazinājās, tiesa, šajā brīdī pārtrūka radiosakari ar zondi. Aptuveni 13 kilometru augstumā bija jāatveras zondes izpletnim (NASA atzīst, ka tas atvēries mazliet vēlāk, nekā bija iecerēts, tādēļ zonde nav nolaidusies precīzi iecerētajā vietā). Kilometra augstumā virs Marsa virsmas zondes ātrums bija samazināts līdz 200 km/h, un šajā brīdī tā atbrīvojusies no izpletņa (lai pēc nosēšanās tas neapklātu Saules bateriju paneļus), un iedarbojušies raķešdzinēji, kas nobremzējuši zondi līdz ātrumam 9 km/h, kas tai ļāvis bez problēmām nolaisties uz Marsa virsmas, pret ko zonde balstās ar trim kājām. E. Veilers norādījis, ka šāds nolaišanās veids nav praktizēts kopš 1976. gada, kad Marsu sasniedza zonde Viking. "Kad mēs uz Marsu sūtīsim cilvēkus, kosmiskajam aparātam arī būs jānosēžas ar raķešdzinēju un kāju palīdzību, tādēļ bija svarīgi nodemonstrēt, ka mēs joprojām zinām, kā tas darāms," viņš sacījis intervijā Reuters, atzīstot, ka visbažīgākie zinātnieki bijuši lidojuma pēdējo septiņu minūšu laikā. Uzreiz pēc nolaišanās sakari ar zondi atkal pārtraukti – šoreiz apzināti, lai tā lieki netērētu savus ierobežotos enerģijas resursus un spētu izvērst nepieciešamos instrumentus. Vēl pēc neilga laika saņemti pirmie fotoattēli no Marsa polārajiem apgabaliem, kas cita starpā apstiprina, ka zonde stabili nosēdusies uz visām trim kājām un tās Saules bateriju paneļi ir pareizi izvērsti. Vairākās fotogrāfijās, kas uzņemtas ar stereokameru SSI, redzama nosēšanās vietas apkārtne – Marsa virsmu sedz sīciņi akmentiņi un redzamas plaisas, kas sadala virsmu neregulāras formas daudzstūros. Domājams, šīs plaisas rodas pēc tam, kad gadalaiku maiņas rezultātā ledus, kas atrodas zem smilšu kārtas (tiek uzskatīts, ka tās biezums nepārsniedz 5 līdz 10 centimetrus), te atkūst, te sasalst. Paredzēts, ka jau šodien notiks zondes robotrokas izmēģinājumi. Tās uzdevums būs iegūt iežu un ledus paraugus, un šim nolūkam tiks izrakta aptuveni metru dziļa tranšeja. Iegūtie iežu paraugi tiks nogādāti līdz zondes zinātniskajiem instrumentiem un uzkarsēti, lai noteiktu to gāzu sastāvu un konstatētu iespējamo mikroorganismu klātbūtni. Zonde ar lāzera stariem pētīs Marsa atmosfēru – šim nolūkam tiks izmantota Kanādā izstrādātā meteoroloģiskā stacija.