Jūtīgiem cilvēciņiem nelasīt!
Lai cik dīvaini nebūtu, līdzās govju fermām, zirgu un vistu fermām eksistē arī miroņu ferma. Un, ja kas, šai fermai nav nekā kopēja ar maniakiem, kuri no savu upuru līķiem izgatavo desiņas un pārdod tās kaimiņiem.
Jūtīgiem cilvēciņiem nelasīt!
Lai cik dīvaini nebūtu, līdzās govju fermām, zirgu un vistu fermām eksistē arī miroņu ferma. Un, ja kas, šai fermai nav nekā kopēja ar maniakiem, kuri no savu upuru līķiem izgatavo desiņas un pārdod tās kaimiņiem.
Miroņu ferma eksistē pilnīgi legāli, oficiāli un atrodas solīdas augstskolas- Tenesijas universitātes paspārnē. Uz šejieni var pat aizbraukt ekskursijā...ja esi FIB stažieris jeb students, kas apgūst atbilstošu mācību kursu.
Miroņu ferma tika izveidota pateicoties sava dibinātāja muļķīgai kļūdai- kad tika atrastas 113 gadus vecas ASV pilsoņkara dalībnieka mirstīgās atliekas, d-r Viljams Bass izdarīja secinājumu, ka šis cilvēks ir miris nesen un varmācīgā nāvē. Pie kļūdas noveda tas, ka mirušais bija iebalzamēts un apglabāts hermētiski noslēgtā zārkā. 30 gadus atpakaļ šādas kļūdas nebija nekas neparasts.
Līdz fermas izveidošanai nebija zinātnes nozares, kura pētītu ķermeņa sadalīšanās stadijas. Nebija atbilžu pat uz elementāriem jautājumiem: kurā brīdī miruša cilvēka ķermenī sak dzīvot gaļas mušas? Pēc cik ilga laika līķis pārvēršas skeletā? Viss bija atkarīgs no pataloganatoma pieredzes un intuīcijas, kurš izdarīja sekciju. "Fermeriem" izdevās sistematizēt šīs zināšanas.
Šajā fermā zem klajām debesīm pēta, kā sadalās līķi dažādos meteoroloģiskajos un bioķīmiskajos apstākļos. Līķi tiek novēroti katru dienu. Līķi merķtiecīgi tiek turēti dažādos apstākļos- zemes virspusē un zem zemes, saulē un ēnā, automašīnās, plastmasas maisos, minibaseinos un kukaiņu iedarbībā.
Tenesijas zinātnieki pirmie atklāja, kā iegūt pierādijumus tiesai no sadedzinātiem, sadalītiem jeb uzspridzinātiem cilvēku ķermeņiem.
Drīz vien miroņu fermu sāka pieminēt kriminalromānos, šausmu filmās un TV seriālos. Ar tādu popularitāti līķi pētījumiem vairs nebija problēma- vairāk ka 1200 cilveku pec nāves ir novēlējuši savus ķermeņus fermas pētījumiem. Vēl daļu mirušo fermas pētijumiem atvēl viņu radinieki. Ir paredzēts, ka tiesu antropoloģijas baisākā puse tagad būs jaapgūst studentiem no visas Amerikas.
Vārdu mirušajiem, kuri nokļūst fermā, nav- pētījumos viņi figurē tikai ar numuriem. Kad miruša cilvēka ķermenis netiek pētīts, to pārklāj ar polietilēnu, tādējādi izrādot viņam cieņu.
Noksvilas mirušo fermā ir atklāti daudzi līdz tam nezināmi fakti, kuriem ir liela nozīme tiesu medicīnā- piemēram, ka gaļas mušas kāpuri var stipri bojāt mirušo apģērbu, kā rezultātā var rasties nepamatotas aizdomas, ka to ir saplēsis slepkava. Bez tam gaļas mušu kāpuri parasti savācas ap brūcēm, jo ciena asinis, kas var labāk palīdzēt ekspertam noteikt nāves cēloni. Pētnieki konstatēja, ka ķermeņa šķidrumi, kuri izdalās, ķermenim sadaloties, nobeidz visus augus ap ķermeni, un vairāk kā gadu uz zemes paliek melns plankums. Mašīnas bagāžniekā atstāts ķermenis sadalās ātrāk, bet slīkonis- lēnāk.
Patreiz galvenais pētījumu virziens ir- cik ilgi saglabājas DNS audos, matos un kaulos, un kurā momentā tas sabrūk, un kā atomlaikmeta cilvēku kauli atsķiras no to cilvēku kauliem, kuri ir dzīvojuši pirms Hirosimas..
Links uz National Geographic filmu par miroņu fermu šeit.
Šajā rakstā atturējos likt kaut ko kandidējošu uz šoka sadaļu.
Es saprotu viss ir zinātnes vārdā, labiem mērķiem utt... bet tā smaka
Man šis viss šķiet pat ļoti nepieciešams, jo kā gan var precīzi gūt piredzi, ja nekas netiek testēts. Es neiebilstu, ja kļūtu par vienu no šiem ķermeņiem, jo tāpat viss, kas paliek uz zemes ir tikai tukšā čaula, visa "dvēsele", kas darbina ķermeni tur tāpat vairs nav. Ķermenītis ir tikai mašīna, kura nolietojas vai salūzt, kāpēc gan pēc tam nelikt to lietā?
Tad jau labāk braukt ekskursijā uz cūku kūti - domāju,ka smaka būtu pat patīkamāka!