Viena no pamanāmākajām zvaigznēmpie naksnīgajām debesīm ir Betelgeize oriona zvaigznājā. Tā ir tik liela, ka tad, ja, salīdzinājumam, tā atrastos Saules vietā, tās virsma sniegtos līdz Jupitera orbītai.
Betelgeize ir sarkanais pārmilzis. Tas nozīmē, ka zvaigzne ir iegājusi pēdējādzīves fāzē, kurā tā pamatīgi pieblīst, iekams eksplodē kā pārnova. Pēdējos gados Betelgeizes gaisma ir kļuvusi krietni blīvāka, dodot astronomiem cerību, ka pavērsies iespēja būt par pārnovas lieciniekiem. Taču, visticamāk, līdz iespaidīgajam sprādienam vēl paies krietni ilgs laiks.
Luizānas štata universitātes (ASV) pētnieki ir atklājuši, ka Betelgeize bija līdz šim nezināms noslēpums. Izpētot tās virsmu, viņi ievēroja, ka zvaigzne rotē ar ātrumu 18 000 - 53 000 km/h, kas ir daudz straujāk, nekā aplēsts. Kad zvaigzne pieblīst un pārvēršas par sarkano milzi, rotācijas ātrums parasti samazīnās - gluži kā daiļslidotāja piruetē griežas lēnāk, ja izstiepj rokas uz sāniem. Zinātnieki spriež, ka Betelgeizes straujo rotāciju izraisa tas, ka tā ir aprijusi kādu jaunāku zvaigzni, ar kuru iepriekš atradusies dubultzvaigžņu sistēmā. Hipotēzi pētnieki pārbaudīja datorsimulācijās, kuras parādīja: ja aprītā zvaigzne būtu četras reizes lielāka nekā Saule, tas izskaidrotu Betelgeizes rotēšanas ātrumu. Zinātnieki uzskata, ka aprītās zvaigznes svaigais materiāls, visticamām, arī paildzinās Betelgeizes mūžu.
Betelgeize skaitļos
Attālums no Zemes: ap 700 gaismas gadu.
Diametrs: 1,25 mljrd. km (900 reižu lielāks nekā Saulei).
Masa: 11,6 reizes lielāka nekā Saulei.
Vecums: ap 8,5 milj. gadu. Salīdzinājumam - Saulei ir 4,6 mljrd. gadu.
