Vācu armijai Otrā Pasaules kara laikā piederēja daudzas tiem laikiem ārkārtīgi modernas tehnoloģijas, tāpēc nav ar nekāds brīnums, ka tieši lielāko tā laika lidmašīnu mēs varam meklēt vācu armijā.
Vācu armijai Otrā Pasaules kara laikā piederēja daudzas tiem laikiem ārkārtīgi modernas tehnoloģijas, tāpēc nav ar nekāds brīnums, ka tieši lielāko tā laika lidmašīnu mēs varam meklēt vācu armijā.
Respektīvi, ap 1940. gadu vācu armija sāka gatavoties operācijai „Jūras Lauva” (Sea Lion). Šīs operācijas būtība izpildes gadījumā būtu bijusi Anglijas invāzija. Kas nozīmētu to, ka Vācijai īsā laika posmā būtu nepieciešams transportēt lielu skaitu karavīru un ekipējuma pāri Lamanša šaurumam, lai tie varētu piedalīties pirmajā uzbrukuma vilnī.
Rezultātā Vācija valdība izteica pieprasījumu pēc jaunas kravas lidmašīnas, kura būtu spējīga pārvietot 88 mm lielgabalu un transportlīdzekli, kas to vilktu. Vai arī vienu Panzer IV kaujas tanku. Šāda lidaparāta projektēšana tika uzticēta Junkeram un Messerschmitt, pietam viņiem bija atvēlētas tikai 14 dienas, lai piedāvātu savu risinājumu. Rezultātā par labu tika atzīts Messerschmitt piedāvātais risinājums un jau 1942. gadā šie lidaparāti tika izmantota kaujas operācijās. Tiesa, ap to laiku operācijas „Jūras Lauva” bija jau atcelta, bet tik un tā šāds smagais transporta lidaparāts bija noderīgs citās frontes vietās.
Me 323 balstījās jau uz esošo smago planieru bāzes, taču atšķirībā no tiem šis bija aprīkots ar sešiem okupētajā Francijā ražotajiem Rhône GR14N dzinējiem, kur katrs no tiem deva 1164 z/s lielu jaudu. Līdz ar to šis lidaparāts pats spēja pacelties gaisā un sasniegt mērķus. Šai lidmašīnai tika izvēlēti Francijā ražoti dzinēji tāpēc, lai papildus nenoslogotu tā jau pārslogoto Vācijas industriālo kompleksu, kurš Hitlera totāla kara programmas ietvaros darbojās uz 110%. Kopumā līdz 1944. gadam Vācija paguva saražot 198 šī tipa lidaparātus.
Kā viena no ievērojamākajām operācijām, kurā šīs lidmašīnas piedalījās, notika 1943. gada 22. aprīlī, kad 27 pilnībā piekrauti Me 323 lidaparāti un tos pavadošie Bf 109 iznīcinātāji devās uz Sicīliju. Bet mērķi tā ari viņi nesasniedza, jo viņus ceļā pārtvēra septiņas eskadriļas ar Spitfires un P-40s. Rezultātā tika iznīcināti vairums pavadošo Bf 109 un 21 Me 323 lidaparāts.
Me 323 bija ļoti liela un lēna lidmašīna, proti, tās maksimālais ātrums bija tikai 285 km/h, kas to padarīja par vieglu mērķi sabiedroto iznīcinātājiem. Rezultātā, tiek uzskatīts, ka līdz kara beigām Vācijai nebija palicis neviens šī tipa lidaparāts.