Marss un Zeme4

Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas iekšējām planētām. Zemei ir viens dabiskais pavadonis — Mēness.

Zemes masa ir 5,9742×1024 kg, tā ir visblīvākā planēta Saules sistēmā. Ik dienas Zeme kļūst smagāka par vairākiem simtiem tonnu pateicoties nokritušajiem meteoriem[5] un kosmiskajiem putekļiem. Šis pieaugums neveido jūtamu Zemes masas pieaugumu. Zeme izveidojusies apmēram pirms 4,54 miljardiem gadu (4,54 × 109 gadi ± 1%)[6] [7] [8] un tās dabiskais pavadonis Mēness sāka riņķot pa savu orbītu pirms 4,53 miljardiem gadu. Pašlaik Zeme ap Sauli apriņķo 365,25 dienās. Planētas maksimālais slīpums attiecībā pret rotācijas plakni ir 23,4°.

Zeme ir vienīgā zināmā planēta, uz kuras atrodas ūdens šķidrā stāvoklī. Zeme ir vienīgais zināmais debess ķermenis Visumā, kur ir attīstījusies un eksistē dzīvība un kur ir saprātīgas būtnes — cilvēki. Zemes unikalitāti nosaka tas, ka tai ir magnētiskais lauks un slāpekļa—skābekļa atmosfēra, kuri aizsargā Zemes virsmu no dzīvībai kaitīgās Saules radiācijas daļas. Atmosfēras apvalks aizsargā Zemi arī no daudziem mazajiem meteorītiem, kuri, ielidojot atmosfērā, sadeg.

Cita Zemes īpatnība, kas to atšķir no pārējām apzinātajām planētām, ir Zemes garozas tektoniskā aktivitāte. Zemes garozai ir divi galvenie veidi — okeāniskā Zemes garoza un kontinentālā Zemes garoza. Abu veidu Zemes garozas atrodas nepārtrauktā kustībā un to kustība arī nodrošina Zemes ekosistēmas stabilitāti un attīstību. 71% Zemes virsmas klāj okeāni, bet atlikušo daļu sastāda kontinenti un salas.

Pirmais Zemes attēls no kosmosa tika iegūts 1959. gadā no Explorer 6 pavadoņa. Jurijs Gagarins bija pirmais cilvēks, kas ieraudzīja Zemi no kosmosa 1961. gadā. Savukārt Zemes uzaušanu no Mēness apvāršņa pirmā ieraudzīja Apollo 8 komanda 1968. gadā.

Marss ir Saules sistēmas planēta, ceturtā planēta no Saules. Marss nosaukts romiešu kara dieva vārdā. Marsu bieži dēvē arī par "Sarkano planētu" tā rūsganās krāsas dēļ. Marsam ir divi pavadoņi — Foboss un Deimoss. Marss pieder pie Zemes grupas planētām.

Marsa diametrs ir apmēram 6 804,9 km, tas ir aptuveni divreiz mazāks nekā Zemei. Marsam ir relatīvi blīva atmosfēra, kas gan sastāv lielākoties no oglekļa dioksīda (95,32%), slāpekļa un argona. Marsa virsmas vidējā temperatūra ir −63 °C. Marsa diennakts garums ir aptuveni 24,6 stundas.

Marsa astronomiskais simbols ir , aplis ar no tā ziemeļaustrumu virzienā izejošu bultu. Šis simbols attēlo dieva Marsa vairogu un šķēpu (bioloģijā tas apzīmē vīrišķo dzimumu).

Minimālais attālums starp Marsu un Zemi ir 55,76 mlj. kilometru (Zemei atrodoties tieši starp Sauli un Marsu), maksimālais — ap 401 mlj. kilometru (Saulei atrodoties starp Zemi un Marsu). Vidējais attālums no Marsa līdz Saulei ir 228 mlj. kilometru jeb 1,52 a.v. Marsa gads ilgst 687 Zemes diennaktis. Marsa orbītai ir salīdzinoši liela ekscentritāte (0,0933), tāpēc attālums līdz Saulei mainās no 206,6 mlj. līdz 249,2 mlj. kilometriem. Marsa orbītas slīpums ir 1,85°.

Kad Zeme savā orbitālajā riņķojumā ap Sauli nostājas pretī Marsam, to sauc par Marsa opozīciju. Opozīcijas atkārtojas katrus 26 mēnešus dažādos Marsa un Zemes orbītu punktos. Bet reizi 15 — 17 gados opozīcija iestājas laikā, kad Marss atrodas tuvu savam perihēlijam. Šādu stāvokli sauc par Marsa lielo opozīciju. Marsa lielās opozīcijas laikā tas pietuvojas Zemei vistuvāk un var sasniegt vislielāko leņķisko diametru 25,1" un redzamo spožumu −2,91m.

Pēc izmēriem Marss ir gandrīz divreiz mazāks par Zemi; tā ekvatoriālais rādiuss ir 3396,9 km. jeb 53,2% no Zemes rādiusa. Marsa virsmas laukums apmēram atbilst Zemes sauszemes laukumam. Marsa polārais rādiuss ir apmēram par 20 km. mazāks par ekvatoriālo.

Marsa diennakts jeb sols ilgst 24 stundas 37 minūtes un 35,24409 sekundes, kas ir tikai par 2,7% vairāk par Zemes diennakti. Marsa gads ilgst 668,6 solus. Marss griežas ap savu asi, kuras slīpums pret orbītas plakni ir 25,19° leņķī. Šis griešanās ass slīpums nodrošina uz planētas gadalaiku maiņu. Turklāt orbītas ekscentritāte rada lielu atšķirību starp gadalaiku ilgumiem. Tādējādi, ziemeļu puslodes pavasaris un vasara kopā ilgst 371 solu, t.i. būtiski pārsniedzot pusi no Marsa gada. Tajā pat laikā tie iekrīt laikā, kad Marss ir vistālāk no Saules. Tāpēc Marsa ziemeļu puslodē vasara ir gara un vēsa, bet dienvidu puslodē īsa un silta.

Temperatūra uz ekvatora svārstās no +30 °C pusdienlaikā līdz −80 °C pusnaktī. Polu tuvumā temperatūra var kristies līdz −143 °C.

Marsa atmosfēra, kura sastāv galvenokārt no ogļskābās gāzes, ir ļoti retināta. Atmosfēras spiediens uz Marsa virsmas ir 160 reizes mazāks nekā uz Zemes virsmas — 6,1 milibārs vidējā Marsa virsmas līmenī (uz Zemes 1013,25 milibāri). Lielo virsmas augstuma atšķirību dēļ spiediens ļoti atšķiras. Lielākais līdz šim zināmais spiediens uz Marsa virsmas ir 8,4 milibāri Ellādas baseinā (4 km zem vidējā virsmas līmeņa). bet Olimpa kalna virsotnē (27 km virs vidējā līmeņa) tas ir 0,5 milibāri.

Marsam ir gadalaiki, tāpat kā Zemei. Atšķirībā no Zemes, Marsa atmosfēras masa mainās gada laikā sakarā ar polāro "cepuru" ikgadējo iztvaikošanu un izveidošanos, kuras satur daudz ogļskābās gāzes.