Kontaktlēcas7

1936. gadā optometrists Viljams Freinblūms (William Feinbloom) izgatavoja plastikāta lēcas, kuras bija ievērojami vieglākas un ērtāk ievietojamas acī. 1949. gadā tika izveidotas jau izmēros mazākas un vēl vieglākas lēcas, kuras varēja uzvietot uz pašas acs zīlītes nevis uz visas acs kopumā, tomēr tā kā lēcas tika veidotas no stikla un plastikāta sajaukuma tas padarīja viņas ļoti trauslas un neizturīgas. 1950-1960. gados šīs lēcas bija diezgan dārgas un, kā jau iepriekš tika minēts arī trauslas, tika izveidota apdrošināšana, kas speciāli paredzēta lēcām.

Lēcu lielākais trūkums vēl aizvien bija salīdzinoši augstais komforta trūkums, kā arī gaisa pietiekama necaurlaidība un tikai 1999 gadā tika izveidotas lēcas kuras sastāvēja no silikona un ūdens želejas, kas tās padarija mīkstas, komfotablas, kā arī daudz vieglāk piekļāvās acs formai. To lietošanas ilgums ir dažāds, no pāris stundām dienā līdz pat pāris mēnešiem.

Mūsdienās aizvien populārākas kļūst krāsainās kontaktlēcas, taču ņemot vērā, ka lēca ir piesātināta ar krāsvielu un nelaiž cauri tik daudz gaisa kā parastās, nav ieteicams tās lietot vairāk par pāris stundām.

Zinātnieki baumo, ka pēc pāris gadiem tiks izstrādātas lēcas caur kurām būs iespēja pieslēgties internetam, sociāliem tīkliem un dažādām čata programmām. :) Ceru ka bija interesanti un nedaudz izglītojoši.