Ķīnas Starpkontinentālais Kvantu Komunikāciju Tīkls tagad ir tiešsaistē13

Kvantu Atslēgas Tīkls

Personīgie un sensitīvie dati, ar kuriem cilvēki dalās visā pasaulē ir šifrēti, bet šifrēšana nav tik uzticama, kā jūs domājat. Kā šifrēšanas tehnoloģija aug, līdz ar to attīstās arī uzlaušanas tehnoloģijas.

Ķīnas kvantu tīkls varētu izbeigt šo cīņu. Satelītu tīkls varētu lieliski šifrēt datus starp lielām distancēm. Kvantu atslēgas ir garas skaitļu virknes, kuras nav iespējams nokopēt, kā arī tās ir ne tikai aizsargātas ar datoru limitiem, bet arī ar pašiem fizikas likumiem.

Ķīnas tīkla galvenā "atslēga" ir rekordu pārsitējs satelīts Micius. Spēcīgs fotonu relejs un detektors, Micius izmanto tā smalkos lāzerus un detektorus, lai nosūtītu kvantu informāciju un saņemtu informāciju neticamos ātrumos.

Satelīts gadu laikā ir paveicis iespaidīgus uzdevumus. Tikai 2017. gadā satelīts nosūtija divus sajauktus fotonus uz zemes stacijām, kas bija 745 jūdžu attalumā.

Dažus mēnešus vēlāk Micius teleportēja kvantu informācijas paketi 870 jūdžu attālumā no Tibeta uz Orbītu. Vēlāk pēc vairākiem sērijveida veiksmīgiem testiem Micius izrādijās ne vien lielisks līdzeklis Ķīnas kvantu atslēgas tīklam, bet arī nozīmīgs solis pareizajā virzienā kriptogrāfijas pasaulē.

Kvantu Lēciens

Īsāk sakot, Kvantu atslēga valstās uz vienu no kvantu mehānikas pamatprincipiem, "Heisenberga nenoteiktības principu".

Teorija apgalvo, ka "objekta atrašanās vietu un ātruma nevar nomērīt precīzi vienā un tajā pašā laikā, pat teorētiski. Tieši precīzas pozīcijas un precīzā ātruma jēdzieni kopā faktiski nav dabā."

Izmantojot kvantu daļiņu stāvokli, sūtītājs un saņēmējs var izmantot to pašu stāvokli, lai ģenerētu ciparu virkni. Šīs virknes šifrē visu veidu informāciju ieskaitot, videofailus, finanšu informāciju, tekstus, rakstus,utt. Tieši šobrīd tīkls nav pilnīgi ideāls, tomēr paši trūkumi ir tikai satelītā, nevis kvantu atslēgā. Neskatoties uz to, šis ir milzu lēciens kiberdrošībā. 

Heizenberga nenoteiktības princips

Heizenberga nenoteiktības princips ir kvantu fizikas likums, kas norāda uz to, ka daļiņai nevar vienlaicīgi precīzi izmērīt tās atrašanās vietu un tās kustības ātrumu vai impulsu. Jo precīzāk tiks nomērīta atrašanās vieta, jo neprecīzāk var noteikt kustības parametrus un otrādāk. 

Kvantu fizika šo fenomenu izskaidro ar to, ka mērot kādu parametru, mēs neizbēgami iedarbojamies uz daļiņu un izmainām citus tās parametrus.

Šo likumu pirmais formulējis vācu fiziķis Verners Heizenbergs 1927. gadā un tas nosaukts viņa vārdā.

Attēla centrā ir daļiņa ar precīzi noteiktu atrašanās vietu, bet izplūdušie koncentriskie viļņi ap to attēlo viļņu funkciju, kas nosaka daļiņas impulsu