NASA's zinātnieki nesēž rokas klēpī salikuši, bet aktīvi pēta daudz un dažādas lietas.
Tad nu šeit neliels ieskats vienā no tā visa.
Atvainojos jau laicīgi, ja teksts vietām dīvains. Sen nekas šāds nav tulkots un tulkošanas darbi notikuši naktī.
Pat pēc 54 gadiem, kad astronauti tiek sūtīti kosmosā, NASA vēl joprojām mācās par to, kā kosmosa apstākļi ietekmē cilvēka ķermeni. Šobrīd NASA pēta ietekmi uz cilvēku ilgtermiņā, kas notiek ar redzi un kā izmainās smadzeņu struktūra un darbība. Pētnieki turpina analizēt, ko mikrogravitācija nodara cilvēka balsta un kustību sistēmai.
Paši jaunākie pētījumi, kuros tika izmantotas žurkas, liecina, ka kosmiskā vide tomēr var būtiski ietekmēt smadzenes. Pētījumā, kas publicēts žurnālā Science, pētnieki analizēja, kā paaugstināts kosmiskais starojums ļoti ietekmējis žurku smadzeņu stāvokli.
NASA Kosmosa Radiācijas laboratorijas pētnieki žurkas pakļāva titāna un pilnībā jonizēta skābekļa ietekmei. Šie elementi visbiežak atrodami kosmiskajā starojumā. Katra žurka tika apstarota ar vienu gaismas lādētu daļiņu, kas ir līdzīga mazai radiācijas devai, kādai pakļauts jebkurš kosmosa ceļojuma laikā. Šī apstarošana tika veikta, lai gūtu priekšstatu par to, kā šie stari galvenokārt ietekmēs smadzenes.
Sešas nedēļas pēc apstarošanas, pētnieki pamanījuši izmaiņas peļu smadzēnes. Bija radies smadzeņu iekaisums, kas izjauca komunikāciju starp neironiem. Tātad notiek elektroķīmisko signālu pārraides sabrukšana starp neironiem, kas bieži arī ir saistīta ar cilvēcei jau zināmo Alcheimera slimību.
Ejot vienu soli tālāk, pētnieki bija veikuši dažus uzvedības eksperimentus ar starojumam pakļautajām žurkām, lai redzētu, kā šīs smadzeņu izmaiņas varētu ietekmēt žurku atmiņu un mācīšanās spējas. Un tik tiešām, žurku zinkārība bija minimāla un tās šķita vairāk apjukušas nekā parastās žurkas. Šie simptomi ir līdzīgi smadzeņu vēža slimniekiem, kad tiem tiek veikta radiācijas apstarošanas ārstēšana.
Neskatoties uz šiem pētījumiem, tas nenozīmē, ka mums ir nepieciešams aizvērt visas internacionālas kosmosa stacijas un likt kosmonautiem atgriesties uz Zemi nekavējoties. Kosmiskajās stacijās kosmonauti nav pakļauti tik lielam kosmiskajam starojumam, jo pašas stacijas darbojās kā aizsargvairogs.
Pētnieki atzīmē to, ka kosmosa starojumam uz cilvēku ir jābūt vairāku mēnešu garumā, lai mūsu smadzenes piedzīvotu kaut kādas izmaiņas
Šim pētījumam liela nozīme ir priekš cilvēku ceļojumam uz sarkano planētu – Marsu. Šim ceļojumam nepieciešami vairāki gadi un kosmonauti būtu bez magnētiskā aizsarglauka. Līdz ar to šīs nav labas ziņas kosmonautiem, jo sekas var būt graujošas – iespējams veiktspējas samazinājums, atmiņas deficīts, informētības un uzmanības zudums. Viss šis var kritiski ietekmēt konkrēto lidojumu kosmosā, kā arī atstāt ilgtermiņa negatīvas sekas uz cilvēku visu mūžu.
Atceries, ka iesakot rakstu sociālajos tīklos, par to iegūsti papildus cepumus
es pirmo reizi dzirdu par to ka žurka ir cilvēks.
varam redzēt kur tiek izniekota nauda.
Katram kosmonautam pirms lidojuma kosmosā ir jājautā - "Maisiņš vajg" Maxima taču par visu padomājusi! Arī par kosmisko starojumu?!
Es domāju, ja cilvēks ilgstoši dzīvotu kosmosā organisms pielāgotos, tāpat kā mūsdienās pieraduši pie starojumiem ko izstaro datori un cita elektrotehnika, kā arī mobilo sakaru ierīces. Teiksim ja pēkšņi iemestu cilvēku no viduslaikiem mūsdienas arī viņš būtu pagalam no starojuma intensitātes kas ir mūsdienās.
3. attēla pautus nēpsaldēs 
