Ideja par celofānu prātā ienāca Šveices tekstila nozares inženierim Žakam Branderbergam laikā, kad viņš atradās kādā restorānā (ap 1900. gadu). Pēc tam, kad kāds viesis galdautu aplēja ar vīnu, viņš devās uz savu laboratoriju, pārliecināts, ka būs atklājis veidu, kā audumam pievietot vēl vienu kārtu, kārtu audumam, padarot to ūdensnecaurlaidīgu.
Viņš vadīja izmeklējumu ar dažādiem materiāliem un visbeidzot pievietoja audumam šķidro viskozi. Tiesa pirmais eksperiments neizdevās, jo audums kļuva pārāk stīvs un trausls. Toties Brandenbergers ievēroja, ka šis pārklājums nāk no auduma nost kā tāda caurspīdīga kārta. Inženieris saprata, ka tai var būt arī citi pielietojumi! 1908. gadā bija gatava viņa mašīna, kas spēja ražot caurspīdīgas viskozes sloksnes. Tā tad arī ir cēlusies mūsdienās zināmā plēve.
