Kas ir intelekts?4

INTELEKTUS VAR NOTEIKT DIVĒJĀDI

Intelekta koificents - IQ

Ar IQ testu var noteikt cilvēka intelekta koificentu (IQ) - viņa spējas tikt galā ar dažādiem valodas, matemātiskiem un telpiskiem uzdevumiem. Pasaulē ir sastādīti neskaitāmi IQ testi, un tiem visiem ir kopīga iezīme - rezultāts tiek izteikts ar skaitli, kas ir tā pielāgots, ka lielas cilvēku grupas vidējais rezultāts, proti, vidējais IQ , ir 100. Turklāt pārējie pārbaužu rezultāti sadalās ap šo vidējo vērtību zvanveida līknē.

Vispārējais intelekts - g

Vispārējo intelektu nav iespējams tiešā veidā, jo g nav atkarīgs no cilvēka mākas tikt galā ar noteiktiem uzdevumiem. Vispārējais intelekts izsaka cilvēka prasmi izmantot visas viņa rīcībā esošās spējas. Priekšstatu par cilvēka vispārējo intelektu var gūt ar dažādu intelekta testu starpniecību.

Bieži vien zinātnieki g vērtību skaitliski nosaka robežās no 1 līdz 9 , un 9 nozīmē visaugstāk attīstītu intelektu, savukārt 5 - caurmera intelektu.

MĪTS

IQ ir slikts intelekta rādītājs, jo IQ ir atkarīgs, piemēram, no dzimuma, vecuma, intelesēm.

FAKTI

Ir pamats domāt, ka IQ tests nudien atspoguļo cilvēka intelektu, jo viens un tas pats cilvēks iegūst vienādus rezultātus atšķirīgos testos.

INTELEKTS MĀJO SMADZEŅU GAROZĀ

Nesen pētnieki atklāja, ka cilvēka intelektu var saistīt ar 14 atšķirīgiem pelēkās vielas apgabaliem - tā dēvētajiem Brodmana laukiem. Pavisam smadzenēs ir 52 Brodmana lauki (BL). Šos laukus citu no cita var nodalīt pēc nedaudz atšķirīgas audu uzbūves, kas saistāma ar to dažādajām funkcijām. Ucmanības, atmiņas, valodas, kā arī sensoro impulsu apstrādes darbībā svarīga nozīme ir tieši 14 apgabaliem. Baltā viela savieno šos 14 lauku noteiktā tīklojumā. Ja visi tīklojuma alementi ir labi attīstīti, ar tiem saistītie procesi norisinās straujāk un cilvēks ir intuektuāli augstāk attīstīts.

TRENIŅŠ TAUPA ENERĢIJU

Ja cilvēks 50 dienas vingrinās kādā datorspēlē, smadzenes pēc tam patērē mazāk enerģijas, nekā sākumā, kad tikai mācās spēlēt.

GĒNI SPĒLĒ SAVU LOMU

Bērns, kuram ir iespējas sasniegt augstu intelektuālo attīstību, var pilnībā izmantot savu ģenētisko priekšrocību, ja stimulē viņa attīstību.

MĪTS

Mēs varam kļūt gudrāki, bet nevaram kļūt intuektuāli augstāk attīstīti.

FAKTI

Dažādos veidos pilnveidojot atmiņas spējas, mēs varam uzlabot savu intelektu, lai iegūtu augstāku rezultātu IQ testā.

ARĪ DZĪVNIEKIEM PIEMĪT INTELEKTS - TIKAI ZEMĀKĀ LĪMENĪ

Kaut gan cilvēks ir vienīgā dzīvnieku suga, kas prot iegūt uguni, sazināties ar rakstītām zīmēm, navigācijā izmantot kartes un risināt matemātiskus vienādojumus, mūsu smadzenes nemaz tik ļoti neatšķiras no pērtiķu un citu zīdītāju smazdenēm. Divas lielākās atšķirības ir tādas, ka mums krokotajā smadzeņu garozā ir vairāk nervu šūnu nekā dzīvniekiem un tās aptver biezāks izolējošais slānis, kas ļauj nurvu signāliem ātrāk vārbietoties. 

Vairākums zinātnieku domā, ka cilvēka intelekts kaut arī ir pārāks, tomēr principiāli neatšķiras no dzīvnieku intelekta - mēs tikai esam to attīstijuši daudz augstākā līmenī. Daudzi dzīvnieki izrāda saprāta pazīmes, lietojot darbarīkus, savstarpēji sazinoties un sadarbojoties, rūpējoties par citiem sugasbrāļiem, bet cilvēks to dara daudz lielākā mēra. Tomēr dzīvinieku intelektu ir grūti izmērīt, jo tie nespēj mums izskāstīt, ko domā, tāpēc saprātīgos dzīvniekus zinātnieki uzskaita visai brīvi.

MĪTS

Mēs izmantojam tikai desmit procentus smadzeņu potenciāla

FAKTI

Konkrētā uzdevuma izpildē atšķirīgas smadzeņu daļas iesaistās dažādi. Tomēr, veicot virkni ikdienas uzdevumu, strādā visas smadzenes.

TĀ TU VARI UZLABOT SAVU INTELEKTU

Pusi tava intelekta līmeņa nosaka gēni, tāpēc tu esi piedzimis ar lielāku vai mazāku intelektuālo potenciālu. Toties otru pusi sava intelekta vari uzlabot, vingrinot atmiņas spēju. Lielāka nozīme dažādu uzdevumu atrisināšanā ir tieši labai atmiņai,nevis vielas daudzreizējai atkārtošanai.

Svarīgs ir arī veselīgs uzturs, tāpēc ilgtermiņā jāgādā par vitamīniem un uzturvielām bagātāku pārtiku, lai sadzenes varētu attīstīties. Tas nozīmē, ka informāciju par Lielo franču revolūciju tu vislabāka apgūsi, ja, piemēram, trenēsi atmiņu ar atmiņas spēlēm, ēdīsi burkānus vai izlasīsi uzdoto vilu tikai vienu reizi.