Kas ir elektrība?6

jā, arī cilvēka nervu sistēma un viss organisms darbojas uz šī paša mistiskā spēka. Muskuļaudi saraujās, saņemot elektrisko impulsu, attiecīgi arī asinsrite tiek dzīta no sirds elektrisko impulsu vadīta. Elektrību organisms paņem no barības vielām, kad audos noris barības vielas sadaloša ķīmiska reakcija ogļūdeņražus savienojot ar skābekli, šajā izlādes procesā paņemot enerģiju, radot ūden un oglekļa dioksīdu, būtībā diezgan līdzīgi kā tas ir iekšdedzes dzinējā. Pati Saules gaisma arī ir tikai šī spēka korelācija un var tikt pārvērsta elektrībā, solāros paneļos.

Vai arī fotosintēzes procesā, pretējā tam, kā mēs uzņemam enerģiju, šis spēks no oglekļa dioksīda un ūdens, atbrīvojot skābekli, veido šūnas, un, tātad, veido mūsu uzturvielas. Aizraujoši, vai ne?

Ar vādu sakot, ja jūs meklējāt kādu mistisku, neredzamu spēku, kurš iedzīvina un kustina šo pasauli, ar visu kas tajā, kura spēcīgais pieskāriens ir sajūtams, un ieraugāms, bet pats šis spēks paliek neredzams, kuru jūs gribētu nosaukt par Radītāju, tad lūk tas ir - elektrība. Vai vismaz mēs esam piešķīruši šim spēkam tādu nosaukumu, un izveidojuši sev priekšstatu par to.

Ja mēs spētu sasprindzināt acis tā, lai ielūkotos matērijas auduma šķiedrās, tad kā tās valdziņus mēs ievērotu to, kas nepatiesi ir nosaukts par atomiem (nedalāms), un to uzbūve dalās kodolā, ar neitroniem un protoniem (proto - pirmavots) un ap to mākonī rotējošas daļiņas, kas apzīmētas kā elektroni. Varam novērot, ka pastāv kāds atomus kopā saturošs spēks, kas var tikt atbrīvots no tiem un izmantots citiem mērķiem, un tā būs elektrība. Bet tas ir maldīgs priekšstats, ka elektrību veido elektroni. Elektroni ir tikai viens no ķēdes posmiem, un elektrība ir spēks, kas šos ķēdes posmus satur kopā, pats neesot nedz viela, nedz priekšmets, no kurienes arī viss apjukums. 

Dabā viss balstās uz līdzsvaru, un atomā protonu skaits kodolā parasti sakrīt ar elektronu skaitu ap to, taču tādiem mākslīgi iegūtiem materiāliem, kā metāliem, kas iegūti no zemes rūdām, piemīt tieksme atbrīvot no savas virsmas elektronus, izjaucot šo līdzsvaru. Dabā līdzīgs process noris gaisā, veidojoties negaisa mākoņiem.

Šāds elektronu sadaījums var izveidot situāciju kad metāliem vienā galā ir vairāk elektronu un otrā galā to iztrūkums. Satuvinot tos abus, rodas elektronu kustība, ko mēs pazīstam kā strāvu, ar tās īpašību spriegumu, jeb spēku ar kādu elektroni raujas no vienas polaritātes uz otru, ar mērvienību - volti (pēc Alesandro Volta). Šī elektronu tiekšanās ir tik spēcīga, ka novirzot šo spēku pareizi, var tikt pacelti milzīgi kravas konteineri, un izgaismotas lielpilsētas. Spēka apjoms, kāds tiek novizīts no elektriskās strāvas plūsmas, lai to pārvērstu kādā vajadzīgā darbā, tiek apzīmēts ar vatiem (W). Ja tie pārsniedz slēguma iespējas, ierīce mēdz izbliezt korķus. 

Kā strāva pārvietojas pa vadiem? Līdzīgi kā grāmatas, kad tās ceļoja no Centrālās bibliotēkas uz Nacionālo bibliotēku, šajā ilustrācijā cilvēku ķēde veidotu atomus, bet grāmatas būtu elektroni. Tikai, ja pirmā grāmata iziet cauri visām rokām, līdz tā nonāk otrā bibiliotēkā, tad atomiem vadā jau ir, tā sacīt, sākotnēji pilnas rokas grāmatām, un viena grāmata vienā galā izraisa apmaiņu visā vadā un galā tiek padota tā, kas atradās vistuvāk. Vēl kā laba ilustrācija var kalpot ūdens caurule, kur ūdens spiediens vienā galā rada ūdens spiedienu otrā galā.

Tātad elektrība ir elektronu plūsma no vieniem atomiem uz citiem? Tas ir tas, kas mācīts skolās, un tas nav gluži patiesi. Piedevām plūsma taču ir īpašība nevis objekts.

Elektronu plūsma elektrībā nenoliedzami pastāv, bet tā nav vienīgais elektrības plūsmas veids. Lai neradītu maldīgu priekšstatu, iebāzīsim pirkstus rozetē... iegūtajās asajās izjūtās, kurās piedalījās ievērojams strāvas apjoms, ši laikā caur jūsu ķermeni neizplūda neviens atsevišķs elektrons. Cilvēka ķermenī elektrisko strāvu veido pozitīvi un negatīvi lādēti atomi jeb joni, kuriem ir vai nu elektroni ap kodolu mazākumā (vairāk protonu, tātad pozitīvi lādēts) vai par daudz ( tad negatīvi). Un, kamēr jūsu pirksti gozējās rozetē, jūsos joņoja pozitīvi lādēti kālija un nātrija joni vienā virzienā, (nevis vieni paši elektroni, bet gan vesli atomi) un negatīvi hlora atomi pretējā virzienā vienlaicīgi, ar spēku 220 Volti, raujot kopā audus un asinsvadus ķermenī, ar 50 Hz, jeb kustības virzienu maiņām sekundē, jo tāda ir maiņstrāvas (te pluss, te mīnuss) noteiktā frekvence rozetē Eiropā.