Lai gan visi varam piekrist, ka doma ir pamata darbība jebkuram cilvēkam, tai pašā laikā nav kāda konkrēta, plaši pieņemta pieņēmuma tam, kas ir doma un kā tā rodas.
Kas ir domas?5
Būtībā, domas ir tikai elektroķīmiskas reakcijas, taču to neidomājamais daudzums un sarežģītība tās padara grūti izprotamas.
Cilvēka smadzenes sastāv no apmēram 100 miljardiem nervu šūnām, kuras sauc par neironiem, šie neironi ir saistīti ar triljoniem savienojumu. Šos savienojumus sauc par sinapsēm. Viduvēji, caur katru savienojumu iziet viens nervu signāls vienā sekundē. Taču ir savienojumi, kas spēj sekundē pārvietot vairākus tūkstošus nervu signālus. Un kaut kādā veidā, šis process rada domas.
Kad tu lasi šos vārdus, fotoni, kas ir saistīti ar šiem burtiem, saskarās ar tavu tīkleni un to enerģija izraisa elektrisku signālu gaismas uztverošajās šūnās. Tas elektriskais signāls izplatās kā vilnis pa garajiem pavedieniem, kurus sauc par aksoniem (daļa no neironu savienojumiem). Kad signāls sasniedz aksona beigas, tas izraisa ķīmisku neironu atbildi. Mērķa neirons atbild ar savu elektro signālu, kas izplatās tālāk uz citiem neironiem. Pārsimts milisekundēs, signāls ir izplatījies uz vairākiem miljardiem neironu dažādās savstarpēji saistītās daļās tavās smadzenēs un tu esi uztvēris šos vārdus.
Tikko notika kaut kas ļoti sarežģīts, taču tev tas droši nesagādāja pat mazākās grūtības.
Tas, ka tu pēc tam esi spējīgs šo informāciju pārvērst burtos, valodā un nozīmē ir jau pavisam cits stāsts - un labs piemērs neirozinātnes sarežģītībai. Mēģināt iedomāties kā vienlaikus strādā miljardi savienojumi un signāli, lai izveidotu domu, ir tā pat kā mēģināt skatīties uz lapām, saknēm, čūskām, putniem un jebkam citam, kas atrodas milzīgā mežā, protams, vienlaicīgi.
Tā ka jā - spēcīgākais muskulis cilvēka ķermenī nav tava sirds, vai arī kas cits - tās ir tavas smadzenes.