Vai Visums ir bezgalīgs? Vai arī tam ir robeža, aiz kā neatrodas nekas vai pilnīgi otrādi - cits visums?
Vai Visums ir bezgalīgs? Vai arī tam ir robeža, aiz kā neatrodas nekas vai pilnīgi otrādi - cits visums?
Jautājums par to, kas tad īsti atrodas aiz visuma, var būt visai sarežģīts, jo sākumā ir jādefinē, kas ir visums. Viena no visizplatītākajām atbildēm ir “ redzamais visums” un tas tiek definēts ar gaismas ātrumu. Tā kā mēs varam redzēt tikai lietas, kad to izstarotā vai atstarotā gaisma nokļūst līdz mums, mēs nekad nevarēsim redzēt tālāk par to distanci, ko gaisma var aizceļot visa visuma pastāvēšanas laikā. Tas nozīmē, ka redzamais visums nemitīgi kļūst lielāks, bet tas ir galīgs. Mēs nekad neredzēsim tālāk par šī redzamā visuma robežu un šis ir vienīgais visums, ar ko mēs jebkad saskarsimies.
Aiz redzamā visuma robežas.
Mēs ar zināmu pārliecību zinām, ka aiz redzamā visuma robežas ir vairāk visuma. Astronomi uzskata, ka visa kosmiskā telpa ir bezgalīgi liela un pilna ar “lietām”(enerģiju, galaktikām utt.), kas ir jau redzamajā visumā. Ja tā patiešām ir, tad savādas lietas var būt sagaidāmas no tā, kas tur atrodas. Aiz redzamā visuma robežas neatrodas vienkārši vēl dažādas citas planētas - tālā gaitā tur var atrast visas jau eksistējošās lietas. Ja aizceļo pietiekami tālu, tad var atrast vēl vienu Saules sistēmu ar Zemi, kas ir identiska visos veidos ar mūsējo, izņemot, ja cilvēks, piemēram, ir ēdis ceptu olu brokastīs uz šīs Zemes, tad tur viņš var būt ēdis brokastu pārslas. Vai arī vēl uz citas Zemes tas cilvēks vispār bija izlaidis brokastis. Un vēl uz nākamās Zemes viņš bija piecēlies ļoti agri un apzadzis banku. Pie tam, kosmologi uzskata, ka, ja dodas pietiekami tālu, tad var atrast vēl vienu “ redzamo visumu”, kas ir identiska mūsējai, un, ka ir vēl viena mūsu versija, kas pilda identiskas mūsu darbības. Tas var šķist neticami, bet tad atkal, bezgalība ir ārkārtīgi bezgalīga.
Bezgalīgi daudz burbuļi.
Runāšana par lietām, kas atrodas aiz redzamā visuma var būt pat nevajadzīga, jo tas būtībā ir tas pats visums, tikai daļa, kuru mēs neredzam. Tajā daļā ir tādi paši fizikas likumi un konstantes, kā redzamajā visumā.
Bet ir cita visuma teorija, kur Lielais sprādziens ir radījis “burbuļus”, kas izveidojās visuma struktūrā. Katrs burbulis ir teritorija, kas ir pārstājusi izplesties kopā ar visu kosmisko telpu un ir izveidojusi savu visumu ar saviem likumiem. Šajā scenārijā kosmiskā telpa ir bezgalīga un katrs burbulis arī ir bezgalīgs (jo vienā bezgalībā var salikt bezgalīgi daudz bezgalības). Pat ja kaut kādā veidā būtu iespējams nokļūt līdz mūsu burbuļa malai, telpa, kas ir starp burbuļiem, turpina izplesties un nekādā veidā nebūtu iespējams nokļūt līdz citam burbulim neatkarīgi no tā, cik lielā ātrumā notiktu kustība.
Melnie caurumi rada visumus.
Teorija, kuru ierosināja fiziķis Lī Smolins (Lee Smolin), piedāvā, ka katrs melnais caurums mūsu visumā rada vēl citus visumus. Katram visumam būtu nedaudz savādāki fizikas likumi nekā priekštecim un ka arī mūsu visums ir radies no kāda cita visuma melnā cauruma, kas apstrīda Lielā Sprādziena teoriju, kurā ir apgalvots, ka pirms visuma nekas iepriekš nav pastāvējis.
Tomēr pats Smolins un citi fiziķi šo teoriju vēlāk izslēdza.
Aiz visuma robežas neatrodas nekas.
Mums nekad nebūs tādas tehnoloģijas, lai noskaidrotu, kas atrodas aiz visuma robežas. Bet kas būtu, ja aiz visuma neatrastos pilnīgi nekas un tas izplatās un aizpilda šo tukšo “neko”? Savādāk uz to skatoties – fiziķi cenšas noskaidrot kaut ko, kas nemaz neeksistē. Visums ir visums – tam nav malas, nav beigu un gala, tas ir tas, kas tas ir. Šajā brīdī, kad nav nekādu pierādījumu citām teorijām, šis ir visai loģisks izskaidrojums. Bet, kas tad īsti ir tas “nekas”, kas ir ap mūsu visumu? Šis ir viens no tādiem jautājumiem, par kuriem Stīvens Hokings ir teicis, ka “uz tiem nav atbildes. Tas ir vienkārši ārpus cilvēka saprašanas robežām.”
***
Paldies, ka veltīji savu laiku, lai izlasītu manu referātu fizikā.
Citi interesanti raksti manā profilā.
Visuma robežas mekēšana vai vēl jo vairāk, kas atrodas aiz visuma robežas liecina par cilvēka vēlmi izacināt savu saprātu. Savādi, ka cilvēks pirms pietiekamā mērā ir sapratis, kas viņam notiek apkārt, traucas līdz kaut kādai robežai. Diez vai visuma robežu meklētāji, meklējot robežu apzinas, ka traucas ar neizmērojamu ātrumu apkārt Saulei, bez tam rotējot apkārt Zemes centram ar ātrumu, kurš tomēr nav tik liels, lai centrabēdzes spēka rezultātā viņi netiktu izmesti izplatījumā, ja vēl ar to ir par maz, tad jāatceras, ka Saule arī rotē ar neaprakstāmu ātrumu apkārt Piena ceļa centam.
Dīvaini ir, ka cilvēki necenšas labāk izprast lietas, kuras tiem notiek deguna galā, bet mūk uz visuma malu vai paralēlo pasauli, lai tur paslēptos paši no sevis. Ja cilvēks censtos sakārtot lietas, kuras ir tam sasniedzamas, tad uz pasaules būtu vairāk saprotamas kārtības un cilvēki nejauktu kārtību ar savu identitāti.
Lai kā arī nebūtu cilvēkam nekad arī nesanāks atrast visuma fromu, tās robežu vai izteiksmi laikā. Viss tas ir abstrakcija, kas balstas uz kko idializētu. Nevienam līdz šim nav sanācis uzvilkt pilnīgi apaļu apli vai novilkt bezgalīgi taisnu līniju. Izdomājot jaunus vārdus, mēs spējam tos piesātināt ar jēgu, kas vairo nozīmes daudzumu.
Nez kapec katru reizi kad aizdomājos kur visumam ir beigas man galvā iemetas Errors
ņifiga neko nesapriotu tad visums ir bezgalīgs vai galīgs?
Mūsu maņas ir pārāk ierobežotas, lai saprastu jēdzienu "bezgalība". Mes uztveram 3(trīs) dimensijas. Einšteins ieviesa ceturto dimensiju- laiks.
Savā laikā, kad nodarbojos ar zinātni, tad dimensiju skaits ir matrica 9x9, tas nozīmē, ka teorētiski ir 81 dimensija. Diemžēl ,pagaidām, mūsu maņas un mūsu prāts ir ierobežots. Ļoti maz ir ir kuri var izprast laika dimensiju, kur nu vēl tālāk. Izziņa ir bezgalīga, bet diemžēl mūsu civilizācijai diez vai izdosies to saprast.
P.S. Pārāk gudri, bet par nožēlošanu tā ir.
Bieži par šo domāju - visumu, bezgalību, dzīvi un nāvi. Kam mēs dzīvojam ja beigās tāpat nomirstam! Cik tad bezgalīgs ir visums un kādu lomu tajā spēlējam mēs, zemes cilvēki.....!?
Brīžiem ir tāda sajūta, ka var sajukt prātā dēļ tā, ka cilvēks ir tik sīka un nenozīmīga blusa visumā. Un cik maz mēs zinām, nestādamies priekšā, kāda izskatās bezgalība telpā u.t.t.
Tad jau skudrām ir vieglāk - nes savu salmiņu uz pūzni un par visu pārējo pof1g
teorētiski aiz redzamā visu robežas būtu jāturpinās tādam pašam visumam un mēs to varētu ieraudzīt, ja pārvietojoties ātrāk par gaismu dotos uz citu visuma vietu. Kāpēc?
Pieņemts uzskatīt, ka pēc lielā sprādziena visums izplešas visos virzienos. Tātad mēs no zemes redzam tikai to visuma daļu (redzamais visums), kura no mums neattālinās ātrāk par gaismas ātrumu.
Piemērs - iedomājieties 3 mašīnas. VIena pārvietojas lēnāk nekā jūs skrienat un jūs to varat panākt un noķert (gaisma no redzamā visuma) un pārējās divas, kas pārvietojas ar jūsu skriešanas ātrumu vai arī ātrāk. Tās noķet nevcar līdz ar to arī tām nevar pieskarties (gaisma no neredzamā visuma)
Man pirmais patika, jo esmu liels Kvantu fizikas cienītājs, ka tas ļoti Kvantu idioloģijai atbilst. Un nereāli izklausās, pēc paralēlēm, ka paralēli pastāv citas dimensijas, kur ir tāda pati zeme, ar tādu pašu tevi, bet savādāku dzīves gājumu, savādākiem notikumiem un vēstures attīstību (par to citiu burbuļu teorija). Tas riktīgi man interesē un esmu tā Teorijas piekritējs. Un ja, kāds teiks, ka tas nav iespējams, tad atbildēšu "varbūt jā, jo tā ir teori, tā pat kā tās teorijas kam Tu tici." Un tādēļ man Stīvs Hokings patīk, ka viņš teica, citēšu viņu “uz tiem nav atbildes. Tas ir vienkārši ārpus cilvēka saprašanas robežām.”. Un viss šitais, jo sevišķi neizslēdz citplanētiešu eksistenci, vienalga kādā skatu punktā.
Un melnā cauruma teorijai, es piekrītu tam, ka tas ir savā veidā ir kaut kāds portāls, jo neticu sākuma un beigu galam, ka no kaut kurieneis nākam un uz kaut kurieni dodamies (neēsmu reliģios cilvēks, lai nepārprot, tikai varbūt Budisma vai ezotērisma piekritējs, jo velnam neticu un dievam arī). Vienīgais ceru, ka viss uz apli nenotiek, jo tas bišku biedē mani. Jo tāds man ir priekštats radies par dzīvi, ka viss kaut kādā veidā notiek uz apli, kas mani galīgi neiepriecina. Jotad dzīvojam nolemtība, kas atbilst Kristiešu un dažu citu idioloģijai, ka vienalga ko darīsi, tu esi nolemts tam kas notiks un vienalga kā mēģināsi to mainīt, notiks tas, kam esi nolemts un tā uz apli. Tādēļ tā teorija mani biedē, jo neēsmu pārāk priecīgs par savu dzīvi un saviem sūdiem.
Bet labi beigšu rakstīt, savādāk aizrunāšos, plus no manis par rakstu, kas ir reta parādība.
,,Tas ir vienkarshi arpus cilveka saprashanas robezam,,... -raksta vieniga ,pareiza atzinja.