Kad nākamais matemātiķis Džordžs Dancigs bija vēl students, viņam reiz gadījās nokavēt lekciju. pie slavenā statistikas profesora Ježi Neimana.
Kad nākamais matemātiķis Džordžs Dancigs bija vēl students, viņam reiz gadījās nokavēt lekciju. pie slavenā statistikas profesora Ježi Neimana.
Vispār jau un universitāte bija Berklī, kur mācības maksā pietiekoši daudz, lai slaistīšanās būtu pārmēru dārgs prieks, un Džordžs mācības ņēma ļoti nopietni. Viņš bieži pie grāmatām nosēdēja visu nakti- ar ko arī bija izskaidrojama aizgulēšanās. Un tā- ieradies ar 20 minūšu nokavēšanos Džordžs ātri norakstīja divus piemērus no tāfeles, domājot, ka tas ir vienkāršs mājas uzdevums. Lai šos uzdevumus atrisinātu, Džordžam vajadzēja vairākas dienas cītīga darba. Pēc dažām dienām viņš aizgāja pie profesora Neimana, atvainojās par aizkavēšanos ar mājas darbu un pavaicāja- vai viņš to vēl drīkst nodot? Profesors nevērīgi pamāja ar papīriem apkrauta rakstamgalda virzienā un pateica, lai viņš savu mājas darbu kaut kur nosviež. Galds bija nokrauts no vienas vietas, un nabaga Džordžam bija sajūta, ka viņa veikums tur tā arī tiks apbedīts uz mūžīgiem laikiem....
....bet pēc pusotra mēneša profesors ielauzās Džordža mājās sešos no rīta. Izrādījās, ka students ir atradis pareizo risinājumu diviem neatrisināmiem matemātiskās statistikas uzdevumiem. Profesors teica:
«Es tikko beidzu rakstīt priekšvārdu vienam no taviem darbiem. Izlasi to tūlīt, lai es varu nekavējoties nosūtīt tavu darbu publicēšanai. ".
Vēlāk Džordžs Dancigs teica, ka viņam bija vajadzīgs labs laiks, lai saprastu, ko viņš ar to domāja. "Izrādījās, ka manis pierakstītie uzdevumi, kurus es uzskatīju par mājas darbu, ir piemērs vispārpazīstamiem neatrisināmiem statistikas uzdevumiem. Neimanam nācās vairākas reizes visu atkārtot, līdz es sapratu..." Profesors Neimans ieskaitīja šos divus uzdevumus ka Danciga doktora disertāciju
Šis stāsts ir kalpojis kā piemērs arī vairākās grāmatās par psiholoģijas tēmām, un pirmā bija Šullera gramata "Pozitīvās domāšanas spēks"
Šullers rakstīja " Ja Dancigs zinātu, ka viņam piedāvātās formulas ir neatrisināmi statistikas uzdevumi, viņam nebūtu pietiekoši pozitīva noskaņojuma un mērķtiecības šo uzdevumu risināšanai"
Tagadnē nezinot pagātni, ir liela iespēja tikt pie pozitīvas nākotnes!