Man, kā jau daudziem no mums, ir kaķis. Viņu sauc Muris un tas ir superīgākais kaķis jebkad (nepieņemu argumentus). Bet, lai cik kruts arī Muris nebūtu, vai nebūtu forši, ja viņš prastu rēkt kā lauva? Protams, tas padarītu reizes, kad viņš ir izsalcis (nepārtraukti) par īstu murgu, un tomēr... Kāpēc gan mans kaķis, kam rados ir lauvas, nav spējīgs rēkt?
Patiesībā, no visiem kaķu dzimtas pārstāvjiem, rēkt ir spējīgas vien četri sugu tipi- lauvas, tīģeri, leopardi un jaguāri. Bet, kas ir jocīgāk, lai gan šīs sugas ir spējīgas uz tādu varenu rēcienu, kādi ir dzirdami Karalī Lauvā, šie lielie kaķi.... neprot murrāt?
Tātad, jāsecina, ka tie iekšējie orgāni, kuri ļauj Murim murrāt, neļauj viņam laist vaļā sirdi plosošu rēcienu.
Bet, arī par šo neviens nevar būt līdz galam pārliecināts, jo kaķa ķermenī nav nekādas noteiktas vietas, kuru droši varētu saukt par murrmašīnu. Kaķiem tāda orgāna vienkārši nav! Un, kaut gan neviens vēl nav iedomājies paņemt murrājošu kaķi un pabāzt zem rentgena lai paskatītos, kas īsti tur notiek, mums ir diezgan liela skaidrība, ka tam ir sakars ar balss saitēm. Jā, tām pašām, kuras Muris nekaunīgi izmanto lai lakstotos ap sētas daiļavām.
1834. gadā britu zinātnieks vārdā Ričards Ovens atklāja, ka ir zināmas anatomiskas atšķirības starp sugām, kuras murrā un sugām, kuras rēc. Rēcošiem kaķu dzimtas pārstāvjiem bija daudz elastīgākas hyoīdas. Tas ir kauls, kurš atbalsta mēli un balseni. Cilvēkiem šis kauls ir pakava formā. Principā, pirmais kauls zem tava zoda, kakla priekšpusē. PAGAIDI, nesāc taustīties, tam nebūtu jābūt jūtamam ar pliku roku, un es nevēlos būt atbildīga par jebkādām traumām.
CSI tas ir tas, kā viņi zina, ka cilvēks ir nogalināts nožņaudzot 
Kaķiem šis kauls vairāk pilda vienkāršu savienošanas mehānismu. Atšķirībā no lauvām, kuru hyoīdas atgādina vairāk skrimsli, nekā kaulu, kaķiem šis ir izteikti... kaulains. Visi kaķi, kuriem šis kauls ir pilnībā sacietējs, ir spējīgi murrāt, taču ne rēkt.
Ričards Ovens domāja, ka šī hyoīdas elastība ir rēkšanas atslēga.Tāpat kā augumā lielāki cilvēki ar garākām balss saitēm ir apveltīti ar zemāku balsi, tāpat arī lielie kaķi spēj izdot nervu kutinošu, zemu rēcienu. Ovens secināja, ka elsatīgais rīkles kauls bija tas, kas ļāva lielajiem kaķiem izstiept savas balss saites pietiekami garas.
Un ilgu laiku, daudz maz visi piekrita šiem secinājumiem.
BET. Sniega leopardiem šis kauls ir tikpat elsatīgs kā piemēram, tīģerim, taču rēkt tas nespēj. KO? Jā.. laikam Ričardam Ovenam tomēr nav bijusi pilnīga taisnība.
Astoņdesmitajos zinātnieki atklāja, ka ir vēl viena būtiska atšķirība starp rēcošiem un murrājošiem kaķiem. Rēcošiem dzīvniekiem starp balss saitēm ir biezs slānis liesas. Tas padara to saites garākas, biezākas un ļauj tām vibrēt lēnāk, radot zemāku skaņu.
Uuun šāda īpašība nu piemīt tikai un vienīgi lauvām, tīģeriem, leopardiem un jaguāriem. Nekādu izņēmumu. Tātad, lai gan elastīga hyoīda var palīdzēt skaņas radīšanā, noteicošais faktors tomēr ir liesa starp balss saitēm, kādas kaķiem nav. Šis arī izskaidro, kāpēc kaķi kuri rēc, nespēj murrāt. Lai murrātu, kaķim ir jākustina savas balss saites apmēram 26 reizes sekundē. Liesa starp saitēm liedz tik ātru kustību, un lielie keķēni paliek bezšā.
Tātad, kaut gan Muris neprot rēkt kā lauva, jo viņam neatļauj balss saites, viņš prot murrāt, kas viņu padara tikai un vienīgi superīgāku!
Paldies, ka lasīji, ja patika, zini, kas darāms!
Droši apskati arī citus rakstus
/Skurda
